Mīlēt vai darīt labu?
Viss ir atkarīgs no cilvēka patiesā nodoma, jo “darīt labu” – tas visbiežāk ir “darīt kaut ko otra vietā”, tur vienmēr pastāvēs arī kaut kāds “labdara” viedoklis par otru – jo, tātad, pēc viņa domām, ar otru kaut kas galīgi nav kārtībā, - “es būšu tas labais, kas šo grūtdieni izglābs, lai tur vai kas.”
Kāda glābšana pret viņa paša gribu – tā ir arī izvēles izdarīšana un lēmuma pieņemšana otra vietā, - varbūt cilvēks tur, kur ir, jūtas ļoti komfortabli un nemaz nav domājis no turienes kaut kur doties. Atņemot otram viņa dzīves pieredzi, mēs nekā ar to nepalīdzam, jo viņa domāšanā un apziņā nav iegūta mācība un izpratne par notiekošo.
Mīlestībai nav šķēršļu, tā vienkārši plūst – kā gaismas upe, piepildot un ieskaujot jebkuru šķērsli, izplešoties arvien tālāk, tai nav robežu! Patiesā mīlestības gaismā viss, kas jāatlaiž - tiek atlaists un izšķīst, viss, kas jādziedina – top dziedināts. Nav neviena, kas nebūtu pelnījis mīlestību, tai nav viedokļa. Vislabākais, ko kāda cilvēka labā var darīt – sūtīt viņam mīlestību. Nekas nav jādara, pietiek ar nodomu, un tā pati atradīs ceļu.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa