Kas ir vislabākais dziednieks?
Lai cilvēks būtu vesels, vai arī, lai atgūtu veselību, kad tā “izgājusi no ierindas”, katram par to ir savas zināšanas vai pat pārliecība, kā tas būtu jādara. Varu teikt, ka arī man šajā jautājumā ir sava pieredze. Piekrītu igauņu dziednieces Lūles Vīlmas padomam, ka par savām kaitēm jāstāsta ir tikai tiem, kas tiešām var palīdzēt – dakterim, dziedniekam, kādam citam terapeitam, vai kādam īpašam cilvēkam, jo psiholoģiskais atbalsts ir ļoti vajadzīgs.
Jo vairāk cilvēks par slimību runā, jo vairāk tai dod savu enerģiju. Uz jautājumu: - “Kāpēc tu neesi darbā?”, viņš parasti atbild: - “Es slimoju”., sakot: – “Es esmu slims”, “Man ir tas un tas (diagnoze)”, “Man sāp tas un tas”, un tā joprojām. Tie ir apgalvojumi, ko smadzenes uztver un noraida impulsus ķermenim, kas gluži vai kā džins, kas izlaists no pudeles, to nekavējoties steidz izpildīt. Bet tas džins jau nav neviens cits, kā vien paša prāts, kam cilvēks dod šo uzdevumu! Koncentrējoties uz uzstādīto diagnozi, cilvēks aizmirst vissvarīgāko – VESEĻOTIES! Uz to visvairāk būtu jākoncentrē sava uzmanība un enerģija!
Parasti vai ikvienam gribēsies sniegt savus padomus, kas attiecīgajā situācijā jādara, kā jāārstējas, un visbiežāk padomus dod tieši tie, kam pašiem par attiecīgo kaiti nav nekādas personiskās pieredzes. Ir labi ieklausīties ieteikumos, bet lēmumus gan jāpieņem pašam, tajā skaitā – arī par dakteru teikto. Ir jāuzdod papildus jautājumi, dažkārt – jānoskaidro vēl kāda speciālista viedoklis. Veselība ir jūsu, un nav vairs neviena, kam tas tiešām būtu tikpat svarīgi kā jums pašam!
Nebūtu vēlams izmantot vairākas terapijas metodes vienlaikus, - piemēram, ja izvēlējāties klasisko medicīnu, tad nevajag vienlaicīgi izmantot arī homeopātiju - labāk būtu pabeigt vienas metodes pilnu ārstniecisko ciklu, un tad skatīties, vai vēl kas ir nepieciešams. Visu metot vienā katlā, beigās tāds čiks vien var sanākt, jo viena terapija var mazināt otras iedarbību.
Un pats galvenais, ko esmu sapratusi – svarīgāk par jebkuru terapiju un visām diētām ir uzturēt savu iekšējo mieru, balansu, laimes sajūtu – būt pateicībā, pieņemot visu, kā ir, nepretojoties un uzticoties, ka dzīve zina labāk, kur tā mani ved. Meditācijas, apzināts darbs ar savu enerģiju, elpošanas prakses (katrs var piemeklēt savējās), - tā ir vislabākā un drošākā pašdziedināšanās.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa