Mīlestība, pateicība, uzticēšanās...
Lielākā daļa cilvēku dzīvo pastāvīgās negācijās, kas aizņem pat 95 % domu viņa ikdienā. Visas cilvēka negatīvās domas rada arī negatīvas emocijas, un no šīm emocijām atkal veidojas arvien jaunas negatīvas domas, vai arī tiek maltas tās pašas vecās. Ja vien cilvēks spētu kaut vai uz brīdi apzināties, cik daudz ļauna ar to nodara pats sev… Katrs negatīvais impulss, kas rodas šo emociju un domu rezultātā, saindē viņa paša prātu un arī ķermeni, bet vai tas ir tas, ko viņš patiesībā gribēja? Visticamāk, ka nē.
Ikviena ķermeņa šūna dzird un sajūt šīs negācijas, kas no dienas dienā tiek raidītas, un tad cilvēks nesaprot, kāpēc, no kurienes ir šī saslimšana... Un tad tiek vainoti visdažādākie apstākļi un cilvēki, kuru dēļ ar viņu tā ir noticis, bet nekā nesaistot to ar sevi pašu, ka tas ir vien paša radīts. Bet labā ziņa ir tā, ka to visu var vērst par labu, atstājot šos notikumus kā vērtīgu pieredzi, tad tas nebūs bijis bezjēdzīgi! Un to visu mainīt ir tikai un vienīgi paša cilvēka spēkos. Kā? Tikai un vienīgi sākot apzināti ar sevi strādāt, izmainot attieksmi pirmkārt jau pašam pret sevi, izkāpjot no “ļaunā” likteņa upura lomas un pašam uzņemoties atbildību par savu dzīvi.
Ikvienai dzīvai būtnei ir vajadzīga mīlestība, - arī katrai ķermeņa šūnai, katram orgānam. Cik gan bieži mēs samīļojam un pasakām paldies savai sirsniņai, plaušām, nierēm, aknai, kuņģim un pārējiem orgāniem par tik uzticamu darbu pat tik skarbos apstākļos, kādus esam tiem radījuši? Visticamāk, ka gaužām reti, vai pat nekad… Bet, tiklīdz kā sākam sūtīt paši sev, savam ķermenim, katram orgānam un ikvienai šūnai mīlestības enerģiju, - tā viss pamazām sāk mainīties, ja vien esam gatavi būt pacietīgi. Bieži vien cilvēks kaut ko pamēģina, bet, nesagaidot tūlītēju rezultātu, jau steidz pateikt, ka tas nestrādā.
Jāapbruņojas ar mīlestību un pacietību, un jāuzticas, ka viss jau pamazām notiek!
Stāstīja: Vineta Riekstiņa