Kam tu tici vai netici - tas veido tavu dzīvi
Cilvēks pats ir tas, kas sev kaut ko atļauj vai aizliedz, bet lielākajai daļai liekas, ka tādi viņa dzīvē ir izveidojušies apstākļi, pat nepadomājot, ka tas, kā katrs uz tiem reaģējam, kādus lēmumus pieņemam – tas ir vienīgi katra paša ziņā. Sakot: “Es to nevaru atļauties” jau tiek pateikts, ka cilvēks to sev neatļauj. “Es tik daudz nepelnu, man tam nav naudas…” un tā joprojām. Ja viņam pajautātu, kāpēc, tad sekotu vesels saraksts ar argumentiem.
“Bet ko tu būtu gatavs darīt, lai to varētu atļauties?” – visbiežāk par to cilvēks nav tā īsti domājis, kā vien varbūt pasapņojis: “Ja man būtu lielāka alga, tad gan es varētu…” Tas ir līdzvērtīgi kā: “Ja zāle būtu zaļāka, tad gan vasara būtu daudz košāka…”
Sakot “es to nevaru atļauties”, tiek noliegta jau pat doma, ka tas vispār ir iespējams, bet, ja tiktu kaut vai uzdots jautājums sev – “Ko es varētu izdarīt, lai to varētu atļauties, lai palielinātu savus ienākumus”, - atbilde noteikti atnāks, un tad tikai jāpieņem lēmums un jāsāk rīkoties. Tā ir atbildības uzņemšanās par savu dzīvi.
“Es neticu, ka tas tā strādā, es neticu, ka tas ir iespējams…” Kā bieži ir teicis mans skolotājs, - “Pasaki man, kam tu netici, un es tev pateikšu, kas tavā dzīvē nekad nebūs.” Iespējams ir viss, kam vien cilvēks spēj noticēt.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa