Vai tu visu kontrolē savā dzīvē?
Cilvēkam savā dzīvē gribas visu kontrolēt, būt galvenajam par visu noteicējam, bet tas tā nestrādā. Kontrole prasa nemitīgu saspringumu – gan smadzenēm, gan muskuļiem, un beigās tas agri vai vēlu atstāj sekas uz paša veselību. Visbeidzot cilvēks pats no nemitīgā sasprindzinājuma nespēj izbaudīt savu dzīvi, jo ir kļuvis par “nervu kamolu”, kuru tracina jau jebkas, kas neatbilst viņa iedomātajam plānam. Cilvēks domā - ja es visu kontrolēšu, tad būšu savas dzīves noteicējs, - un atkal piedzīvo vilšanos.
Vai esi iedomājies par to, kāpēc cilvēki mēdz dusmoties un pat lamāties, vadot auto? Jo beidzot ir sajūta, ka viņš te ir galvenais noteicējs, jo visi vadības groži atrodas paša rokās, un te – skat – kāds cits ar savu auto veic strauju pārkārtošanos joslā viņam priekšā, izjaucot ieplānoto manevru, - nu kā par to lai nelamājas - jo izrādās – pat šeit viņš nav noteicējs, jo satiksmē piedalās arī citi braucēji!
Kontrole tiek jaukta ar sevis paša un sava dzīves ceļa, likteņa veidošanu. Mēs nevaram neko kontrolēt, bet varam iemācīties pielietot savas prasmes un talantus, tos nemitīgi pilnveidojot, lai virzītos uz savu labsajūtu un augstāko būtību. Un tad - lai arī kādi apkārt valdītu apstākļi, un lai kādi notikumi ceļā gadītos, - tie cilvēku nesagraus, bet darbosies viņa labā.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa