Esi daļa no visa, kas ir
Vai cilvēks zina, kas ir beznosacījumu mīlestība? Zina gan, jo piedzīvo to ik dienu, bet visbiežāk neapzinās. Lai sajustu, kas ir beznosacījumu mīlestība, varam iziet ārā kādā saulainā dienā – Saule sasildīs gan tad, kad esam veiksmīgi, laimīgi, priecīgi, gan arī tad, kad nekas neizdodas, kad esam saērcināti, nobijušies, noskumuši, - Saule vienkārši spīd, nevienu nešķirojot, nevērtējot, neuzdodot jautājumus. Arī Dievs nešķiro, neizvirza nosacījumus, kas ir un kas nav pelnījis mīlestību, – vienkārši – ir plūsma, kas caurauž visu, kas ir.
Nosacījumus uzstāda cilvēka prāts – pats pret sevi, pret apkārtējiem, jo cilvēks nespēj apzināties, lai arī ir to piedzīvojis, - ka ir piederīgs šim Avotam, dievišķajam pirmsākumam. Šī atdalītības sajūta arī ir tā, kas liek vērtēt – gan sevi, gan citus – vai es esmu pelnījis mīlestību, vai viņš / viņa ir to pelnījuši, vienu es mīlu, bet otru - nemīlu, un aizsākums šīm prāta labirintam ir – “Vai es esmu pietiekami labs? Vai es esmu pelnījis mīlestību?” – un tad sākas katra individuālais sarakstiņš, kurā ir smalki piefiksēti visi iespējamie savi trūkumi, kas noteikti ir šķērslis mīlestībai... Kā izkļūt kaut uz brīdi no sava prāta karuseļa?
Ik pa laikam apstāties un sajust, kā pukst sirds, kā vienkārši plūst elpa, sajust sevi šajā mirklī – kā tam iederīgu sastāvdaļu, - ka arī es pats esmu daļa no visa, kas ir.