Dots pret dotu? Vai otram novēlēt to pašu, ko viņš tev?
“Ja kāds tev iesit pa vienu vaigu, pagriez pretī otru”, -
reiz teicis Kristus. Apziņai mainoties, par šiem vārdiem rodas jauna izpratne.
Jo tas nebūt nav aicinājums kļūt par kaut kādu upura jēru, bet gan pieņemt notiekošo,
neatdarot ar ļaunu, jo ļaunais nekad nevarēs radīt labo, līdzīgs piesaista
līdzīgu, un tā tas nekad netiks izbeigts, ja vien kāds nepieņems lēmumu,
izdarot citu izvēli.
Ja kāds jums sūta negatīvu enerģiju, vislabāk ir sūtīt pretī mīlestību un līdzjūtību, jo iespēja sūtītājam jūs negatīvi ietekmēt ir vien tad, ja jūsu enerģija rezonē ar sūtītāja enerģiju. Sūtot pretī nevis naidu un dusmas, bet mīlestību un līdzjūtību, tiek izjaukta negatīvā rezonanse. Jo, lai piesaistītu negatīvas emocijas vai būtnes savā telpā (aurā, enerģētiskajos ķermeņos), jums ir jābūt neatrisinātām negatīvām emocijām vai uzskatiem, kas veido rezonanses lauku ar negatīvo enerģiju vai būtnēm.
Sūtīt pretī, novēlēt otram to pašu, - dots pret dotu? No prāta un ego līmeņa to droši vien gribētos, kamēr vien neizprot šo enerģiju rezonanses likumu, - ka tas neko neatrisina, jo netiek strādāts ar sevi. Lai nosūtītu pretī otram negācijas – tad pašam jārezonē ar šo enerģiju, esot piepildītam ar tām, bet droši vien, ne jau tā cilvēks to bija domājis, viņš taču ir tik labs, bet kāds viņam vēl sliktu – tas otrais taču būtu pelnījis sodu! Varbūt cilcēks cer, ka to otro sodīs Dievs? Tad arī lai atstāj to visu Dieva ziņā, piedodot un atlaižot, tā palīdzot pats sev, un radot arī otram cilvēkam – dvēselei - mīlestības telpu, kur augt!
Stāstīja: Vineta Riekstiņa