Vai domāt par dzīvi un runāt par dzīvi nozīmē arī dzīvot?
Lielākajai daļai cilvēku vienmēr atrodas visdažādākie iemesli ar kaut ko būt neapmierinātiem, - alga ne tāda, un priekšnieks ne tāds, nemaz jau nerunājot par valdību, - par ko “cepties” var atrast vienā mirklī. Bet varbūt tā vienam otram ir, viņaprāt, vienīgā iespēja neieslīgt pašiem savas dzīves vienmuļībā, rutīnā? Jo, lai vai kādi tagad ir laiki, mēs tomēr nedzīvojam džungļos, kur uz katra soļa var uzglūnēt briesmas, un lielākajā daļā pasaules tomēr valda miers, lai arī masu saziņas līdzekļi nemitīgi atgādina, par dažām pasaules vietām, kur patreiz tā nav, “spiežot” uz cilvēku baiļu pogām.
Jā, pastāvošie likumi sabiedrībā nav pilnīgi, tomēr cilvēks uz ielas var justies daudz drošāk nekā tas bija vien pāris gadsimtus atpakaļ, vai tad tas nav nekādā vērtē? Un tad vēl daž ne dažādās modernās tehniskās ierīces, kas atvieglo mūsu ikdienu, - neviens cits jau pie tā nav vainīgs, ja cilvēks pats to neizmanto, vai arī lieto pārmēru daudz, aizmirstot par pašu galveno – par savu ķermeni un iekšējo pasauli. Ir iespējas ceļot, apskatīt plašo pasauli, kas lielākajai daļai agrāk nebija iespējams – tas vien ir ko vērts!
Sava paša dzīve var sākt šķist garlaicīga, vien pašam to nepiedzīvojot visā pilnībā. Un ko tad daudzi no tās sagaida? Lielus sasniegumus, kas vainagojas ar pasaules slavu un naudu, bieži vien noniecinot pavisam vienkāršas lietas, ko var paveikt tepat – savā ģimenē, vienkārši esot labiem vecākiem, vai vistuvākajā apkārtnē, piemēram, uzstādot savā pagalmā basketbola grozu - varbūt tas pat būtu kas daudz vērtīgāks, nekā uzbūvēt vēl kādu Brīvības pieminekli. Piedzīvojumi un izklaide – nu ne jau vienkārša pastaiga mežā, jo tur tak nav ko redzēt...
Cilvēks vēlas piedzīvot arī “trakas lietas”, - uzkāpt kalnos, nokļūt Amazones džungļos, bet pats sev to nespēj atzīt, kur nu vēl īstenot, un tam pamatā ir visdažādākās bailes, kas mums ir iemācītas. Tā var palikt nerealizēti arī citi sapņi, kurus cilvēks varbūt neuzdrošinās pat izsapņot. Tad - vai domāt un runāt par dzīvi - par to, kā dzīvo citi – kaimiņi, kolēģi, TV filmu un seriālu varoņi – vai tas nozīmē dzīvot? Daudziem – jā, jo tā ir viņu vienīgā dzīve, jo viņi paši savā dzīvē visu darīs rīt vai kaut kad vēlāk. “Kur nu man, tas jau tikai filmās tā notiek...”
Katram no mums ir kāda tēma, ko nevaram saņemties uzsākt darīt šodien. Vai esi piedzīvojis to gandarījumu, kad beidzot ir izdevies saņemties, un tu redzi – jā, ir! Sāc ar mazumiņu, ja nejūti sevī resursu vairāk, bet iekustini procesu! Un prieks būs vēl lielāks, kad sāk parādīties rezultāts!
Lai viss izdodas!
Stāstīja: Vineta Riekstiņa