Kādas īpašības Pitagors cilvēkos vērtēja visaugstāk?
Par izcilā ģēnija Pitagora dzīvi ir pieejama ļoti skopa informācija, un daudz kas no tā, ko var atrast internetā, visticamāk, ir dažādiem mītiem apvīts, bet cik gan no tā tiešām ir patiesība? Viens no viņa biogrāfiem ir Jamblihs, kam bija laba reputācija Platonistu vidū (Platons dzīvoja septiņas paaudzes pēc Pitagora), vēsta, ka viņa mācītās zināšanas tiešām tika turētas slepenībā, un, lai tās varētu mācīties, skolnieki tika nopietni atlasīti. Pēc kādiem kritērijiem? Var likties diezgan neticami, bet arī tagadējā sabiedrībā gandrīz visas šīs kvalitātes ir topa augšgalā. Kā jūs domājat, kuras tās ir?
Kā pirmā no tām ir spēja atturēties no runāšanas, būt klusumā. Kā otrā ir vienkāršība, tālāk seko nepakļaušanās kaislībām, neļaušanās dusmām, godkārei un strīdiem. Pitagorieši, kas par tādiem varēja saukties, kad tika uzņemti par mācekļiem, un arī tad, kad bija apmācības beiguši, bija viens otram ļoti tuvi - gluži vai kā ģimenes locekļi, kas savstarpēji bija ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi, tādēļ arī šīs īpašības tika vērtētas, vai tādas kandidātam piemīt. Un tikai tad tika vērtēta spēja ātri uztvert informāciju un to arī atcerēties, kā arī cilvēka interesi, patiku mācīties. Pitagors vēroja viņu jūtu patieso sirsnību, dēvējot to par uzvedības eleganci.
To visu Pitagors vēroja trīs gadus, nepievēršot kandidātam nekādu īpašu uzmanību, pirms viņš tika ieskaitīts skolā, ja, protams, šo atlasi izturēja. Šajā laikā kandidāts darīja ar visiem kopā pavisam vienkāršus darbus visas kopienas labā. Vai šodien kāds uz kaut ko tādu būtu gatavs zināšanu dēļ, kad liekas pašsaprotami saņemt visu uz paplātes, un vēl ar sudraba karotīti? Par to ir vērts aizdomāties – par patiesajām vērtībām, par īpašībām, kas padara cilvēku par Cilvēku, un par zināšanu dziļāko jēgu.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa