Tu sevi nekad nepievilsi, uzticies!
Katrs grib savā tuvumā redzēt tādus cilvēkus, kam var uzticēties, - ja tāds ir kaut vai viens vienīgs –, tas jau ir daudz, tā ir patiesa vērtība. Bet galvenais, lai cilvēks uzticas pats sev, savam dzīves ceļam, jo to nekad nevarēs viņa vietā noiet kāds cits.
Par to, ko cilvēks dara, nevajag gaidīt vērtējumu, jo katrs vērtētājs tāpat to mērīs ar savu mērauklu un pēc saviem standartiem. Patieso novērtējumu tā vai tā sniegs pati Dzīve, un lai to saprastu, cilvēkam ik pa laikam vajag apstādināt ikdienas riteni, lai saprastu, kurā punktā viņš pašlaik atrodas, un vai rezultāts viņam patīk. Ja rezultāts nepatīk, tad jāizstrādā savs rīcības plāns un jāsāk darīt citā veidā, vai arī esošais jānomaina pret kaut ko jaunu, jo, kā zināms, - vismuļķīgāk dara tie, kas, ejot pa to pašu ceļu, sagaida, ka nokļūs kaut kur citur, jeb – ka rezultāts mainīsies.
Bet, ja sasniegtais rezultāts patīk – arī tad ir vērts padomāt, ko varētu izdarīt vēl labāk, jo tas ir risks ieslīgt dziļā pašapmierinātībā un sākt stagnēt.
Uzticies sev, savām sajūtām, ko raida iekšējie impulsi! Mazs bērns uzreiz zina, kas viņam ir un kas nav vajadzīgs, bet, cilvēkam pieaugot, apkārtējā pasaule iemāca dzīvot tikai ar prātu, - tā, kā ir pieņemts, kā ir pareizi. Kad cilvēks vēlāk beidzot sāk saprast, ka ar prātu vien ir par maz, - tad beidzot atkal sāk atgriezties pie savas iekšējās pasaules, bet nu jau to, kas palīdz uztvert, sajust, sadzirdēt – ir apzināti jātrenē ar meditāciju palīdzību.
Vienmēr uzticies sev, tu sevi nepievilsi!
Stāstīja: Vineta Riekstiņa