“Emocijas” un “loģika” – slēdzīši, ko pareizi jālieto
Dzīvē visam ir jābūt līdzsvarā – attiecībām, veselībai un darbam. Un visbiežāk cilvēks aizmirst, ka pašas pirmās un vissvarīgākās ir attiecības pašam ar sevi, savu sirdsapziņu. Kad cilvēks piedzimst, viņš pasauli uztver ar sajūtām, ar sirdi. Bet dzīves laikā vadības grožus pavisam nemanāmi pārņem prāts, kurš kā sūklis uztver visu, ko vecāki un apkārtējā pasaule viņam iemāca, un šī Sirds Apziņa - spēja uztvert un apzināties caur sajūtām – tiek nomākta.
Kad dzīvē jau ir daudz kas piedzīvots, - uzdauzīti puni un piedzīvoti kritieni, arī zaudējumi -, cilvēks pamazām sāk attapties un mosties kā no dziļa miega – “Kā gan es visu laiku esmu tā dzīvojis – mūžīgā steigā, skrējienā? Vai tā es jūtos priecīgs un laimīgs? Jā, kā es, tā dzīvojot, esmu juties? Un kā jūtos tagad?”
Galvenais nav tas, kas tev pieder, un kādas situācijas, krīzes un pārbaudījumus dzīve mums sagādā, - bet gan tas, KĀDI tajā visā mēs esam, kāds ir mūsu emocionālais stāvoklis. Tas, ka cilvēku pirmajā mirklī var pārņemt satraukums, tas rada stresu, - ir normāli, bet šajā stāvoklī nevajadzētu ļaut sev atrasties ilgstoši. “Ļaut sev” – jā, arī tā to var nosaukt, jo to slēdzīti, kā pret esošo situāciju attiekties, varam pārslēgt vien paši.
Kā? Var sākt ar jautājumu uzdošanu pašam sev: “Vai tas, ka es sevi plosu, man kaut kā palīdz atrisināt šo situāciju? – “Nē.” “Kas tad man varētu palīdzēt?” – “1. Dziļi elpot, skaitīt līdz 10; 2. … utt.”
Kur ir pārmēru daudz emociju, sajūtu.,- “ieslēdziet” loģiku.
Kur prāts ir ņēmis virsroku, - “ieslēdziet” sajūtas.
Kamēr vien cilvēks ir dzīvs, visu var atrisināt.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa