Kas ir objekts, subjekts, un kas - lugas autors?
Lasot grāmatas citātu, kur tiek runāts par to, kā pasauli redz cilvēks, kas neapzinās vienotību ar savu dievišķo daļu, tiek teikts, ka tāds cilvēks spēj saskatīt lietas tikai kā objektus, ko redz subjekts. Bet vēlāk atklājas, ka viņš pats jau ir tas subjekts, kas novēro objektu, ka tie abi ir vienoti, un starp tiem nav atšķirības. Subjekts ir kā režisors, bet objekts – aktieris.
No savas bērnības atceros mana tēta skaidrojumu šiem diviem jēdzieniem – par to, kas ir objekts, un kas – subjekts, un kā tie ir savstarpēji saistīti, kā joks palicis atmiņā, kad tētis šad tad teica: “Nu, objekt, nāc pie subjekta!”, - ar to liekot saprast, ka subjekts ar kaut ko ir svarīgāks par objektu. Otra klasiskā frāze, kas saglabājusies atmiņā, ir: “Ne tu mani taisīji, ne tu mani regulēsi!”
Cik interesantos veidos mūsu dzīvē parādās “Svētā Trīsvienība” – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Svētais Gars, bet varbūt saprotamāk būtu - Dievs Tēvs, Dievmāte un Svētais Gars, ko var skaidrot vairākos veidos, bet visam vienmēr būs saistība ar skaitli 3. Tas ir radīšanas pamats, pirmsākums, jo, lai kaut kas rastos, nepieciešama gan sievišķā, gan vīrišķā enerģija, kas visu laiku ir nedalāmā vienotībā.
Kas tas būtu par teātri, ja nebūtu subjekta – režisora, un objekta - aktiera, kas tajā spēlē? Un abi ir iesaistīti gan lugas veidošanā, gan izpildīšanā.
Vēl tikai ir jautājums: – “Kas gan ir īstais lugas autors… “
Vineta Riekstiņa