Jāņi. Par līgošanu un Jāņu svinēšanu
Gribu padalīties ar savām pārdomām un zināšanām par Jāņiem - šiem skaistajiem mūsu tautas svētkiem. Par nosaukumu – saulgrieži vai saulstāvji – kāda ir atšķirība, to nosaka dabā notiekošie procesi. Jāņos un Ziemassvētkos mēs svinam saulstāvjus, - Ziemassvētkos ir visdziļākās tumsas laiks, kad tumsa ir sasniegusi savu apogeju, - tas ir maksimāls IŅ. Šis laiks liek mums ieiet sevī un meklēt gaismu savā visdziļākajā būtībā, - dvēselē, jo dabā valda tumsa, viss ir sasalis, ārējā darbība – apstājusies, visi procesi notiek iekšienē. Šis periods, kad Saule atrodas no Zemes vistālāk, kad ir sasniegts tumsas maksimums, turpinās 3 dienas.
Savukārt, vasaras saulstāvjos Saule atrodas vistuvāk Zemei, tas ir visjaudīgākais maksimālās gaismas laiks gadā, maksimāls JAŅ. Šis laiks aicina gaismu “laist darbībā”, - kārtot fiziskās pasaules lietas, - pati daba tam dod maksimālo enerģiju, jaudu un spēku. Šī gaismas apogeja arī turpinās 2 – 3 dienas.
Kāda ir atšķirība, kas tad ir saulgrieži? Tos mēs svinam pavasarī un rudenī – tas ir laiks, kad diena un nakts izlīdzinās, kļūstot uz brīdi vienāda garuma, lai pēc tam pavasarī (IŅ kļūst vienāds ar JAŅ) Saule turpinātu savu ceļu uz gaismu, sasniedzot Jāņos gaismas kulmināciju – maksimālo JAŅ, un pēc tā atkal katra diena pa minūtei vien top īsāka, līdz pienāk rudens saulgrieži, kad gaisma izlīdzinās ar tumsu (JAŅ kļūst vienāds ar IŅ), Ziemassvētkos sasniedzot tumsas kulmināciju – maksimālo IŅ.
Tas viss ir atainots mūsu senču Saules gadskārtas kalendārā, kas redzams abos attēlos. Mēs zinām, ka gadā ir 365 dienas, bet garajā gadā, reizi četros gados, ir 366 dienas. Ir zināms, ka pilnā aplī ir 360 grādi. Ja mēs pieņemam, ka viena diena atbilst vienam grādam, tad Saule, ar cilvēka acīm skatoties no Zemes, katru dienu pavirzās par vienu grādu. Jautājums – kur tad paliek atlikušās 5 – 6 dienas, ja aplī ir 360 grādi? Atbilde ir atrodama šajā kalendārā, kur ir atzīmētas “dienas ārpus laika” (skat. attēlā zemāk) – saulstāvjos, kad Saule uzkavējas vairākas dienas savā augstākajā punktā.
| Ziemas saulstāvji | Vasaras saulstāvji |
 |  |
Attēlā izmantots Saules kalendārs no I.Saprovskas grāmatas
"Saules gadskārta. Latviskā dzīvesziņa"
Ir dzirdamas arī dažādas pārdomas par to, kad tad būtu jāsvin Jāņi – gadiem esam to darījuši vakarā no 23. uz 24. jūniju, bet beidzot atgriežamies pie senajām zināšanām, atzīmējot arī Saules pāriešanas punktu no Dvīņu zvaigznāja uz Vēža zvaigznāju, kas notiek ātrāk, 20. vai 21. jūnijā – kā nu kuro gadu. Tas varbūt izraisa zināmu apmulsumu – kad tad beigās lai svin?
Es to gribētu paskaidrot ar triviālu piemēru. “Kā kulaks uz acs” – kad tiek izdarīts sitiens – tiek pielikts milzīgs spēks, jauda, bet iesākumā nekādas izmaiņas fiziskajā plānā – izskatā - vēl nav redzamas, tās parādās tikai nākamajā, pat aiznākamajā dienā visā savā “krāšņumā” – parādās zilums. Ja to metaforiski pārnesam uz periodu – “kad svinēt Jāņus” – tad 20. / 21. jūnijā būtu jāveic “sitiens” – jādara darbība – rituāls, jāieliek savs nodoms, kārtīgi jāpastrādā, un tad jau - 23. /24. jūnijā var svinēt rezultātu, pavadot laiku kopā ar savu ģimeni un tuvākajiem draugiem, cik plašā lokā to katrs vēlas.
Maģiskais vārds LĪGO – tā nozīme ir pielīdzināma vārdu salikumam “lai top”. Līgo – tā ir kustība, darbība, salīgot – tas ir likums “kā augšā, tā – apakšā” – jo iesākumā viss ir doma, ideja, un tikai vēlāk tas pārtop par rezultātu fiziskajā plānā. Tādēļ arī “līgo” sakrālā nozīme ir auglība, tā ir visa izdošanās mantra, vēlējums – gan sev, gan apkārtējiem.
Jāņu diena – tas ir tad, kad viss ir materializējies, piepildījies, tā ir svēta diena, jo visu, ko Dievs radīja, Viņš atzina par labu esam.
Lai materializējas mūsu vislabākie nodomi – savam un kopējam labumam!
Līgo! Līgo! Līgo!
Stāstīja: Vineta Riekstiņa