Viens no interesantajiem datumiem, kad datums, mēnesis un gads bija lasāmi no abiem galiem vienādi - 12.02.2021 - projecējas precīzs spogulis. Par šo tēmu nāk prātā Ojāra Vācieša dzejolītis  “Gads”:

“Gan ar sniegiem, gan ar saliem,

gan ar lauskiem skaļš –

gads ir balts no abiem galiem

un pa vidu zaļš.”

Nu pilnīgi kā par šo datumu un gadu būtu uzrakstīts, par kuru mana pirmā asociācija ir – “kā sauksi, tā atsauksies”, “ko sēsi – to pļausi”. Protams, ka šāds princips darbojas katru dienu, katru mirkli, bet šī diena tam ir īpašs piemērs.

Ja mēs izskatām skaitļu rindu 1 2 0 2 2 0 2 1, tad, lasot no kreisās uz labo pusi, kā tas ir ierasts un tiek darīts arī numeroloģijā, ir redzams, ka viss sākas no sevis paša, un beidzas ar sevi pašu, jo “1” – tas ir “es pats”, sākuma impulss. Savukārt, “2”  - sajūta, salīdzināšana, vērtēšana. Datums parāda cilvēka rīcību, uzvedību, savukārt, mēnesis – rīcības motivāciju, sajūtu, kāpēc cilvēks rīkojas tā, kā rīkojas. Savukārt, gads parāda, ko cilvēks, tā rīkojoties, grib panākt, sagaida no sabiedrības, ko grib saņemt pretī. 12. datums vēsta – es pats, izvērtējot dažādas iespējas, izlemšu kā es darīšu, lai iegūtu vislabāko rezultātu, kas man rada līdzsvaru, par ko stāsta cipars “3”, kas veidojas datuma summā.

Februāris - cipars “2” – vislabprātāk es to darītu ar kādu kopā, un tad mēs varētu salīdzināt, kas kuram no tā visa ir sanācis. Kādā veidā šodien veiksmīgāk realizēt savas ieceres – to nosaka dienas enerģija, datuma un mēneša kopsumma, ko sasummējot, mēs iegūstam ciparu “5” (1 + 2 + 0 + 2 = 5). “5” – tā ir radoša, elastīga pieeja, dalīšanās ar pieredzi, enerģijas apmaiņa, darot to ar patiesu prieku, no sirds. Arī šī gada (2021) enerģētiskais fons, ko iegūst, visus ciparus sasummējot, ir cipars “5”, kas liek mainīties, meklēt elastīgus risinājumus. “5” viens no atslēgas vārdiem ir brīvība. Ja pagājušais gads bija cipara “4” zīmē, kas mācīja sakārtot robežas un noteikumus, tad “5” liek apzināties, kuri noteikumi ir pieņemami un kuri – jāmaina, lai iegūtu brīvību. Ja cilvēks pats nav gatavs neko mainīt, tad dzīve to piespiedīs tā vai tā.

Ja mēs saskaitīsim visu šo ciparu rindu 1 + 2 + 0 + 2 + 2 + 0 + 2 + 1 , tad summā iegūsim 10, kas parāda, ka no šī visa rezultātā ir jārodas “gudrākam vieniniekam”, jo 1 ar nulli galā vairs jau nav tas pats vieninieks, bet tas būs ar jaunu pieredzi, nāksies kaut ko mainīt, vecie uzstādījumi vairs nederēs. To parāda arī astotnieki, kas izveidojas šīs dienas pagātnes kodā. Cipars “8” māca mainīties, transformēties, bet darīt to ar mīlestību (1 + 2 + 0 + 2 + 2 + 0 + 2 + 1 = 10; iegūstam šīs dienas nākotnes un pagātnes kodus, kas veido šīs dienas enerģētisko fonu – 101/088, kur 101 ir nākotnes kods – rezultāts, kas šodien jāiegūst, bet 088 – pagātnes kods – tā ir enerģija, uz kuras var balstīties, lai iegūtu šodien vēlamo rezultātu).

Cipars “8” simbolizē arī karmu, Sansāras ratu – cikliskumu, situāciju atkārtošanos. Ja mēs atkal nonākam tādā pašā, jau atpazīstamā situācijā – tas nozīmē, ka kaut ko neesam pareizi sapratuši, ka ir jāmeklē cits risinājums. Tā kā pagātnes kodā parādās 088 – tas nozīmē, ka šo pagātni ir jāpieņem, kļūdas un aizvainojumi – jāpiedod un jāatlaiž un ar mīlestību jātransformē par “gudrāku vieninieku” – par 10.

Ja atceraties, kā izskatās šautuves mērķis, tad vistālāk no centra ir “1”, bet pašā centrā ir “10”. Mēs sakām – “trāpīts desmitniekā”. Lai to paveiktu, ir nepieciešams ieguldīt darbu - treniņš, izturība, mērķtiecība, neatlaidība, nezaudēt fokusu, un pagātnes pieredzi izmantot tikai tādēļ, lai izdarītu secinājumus, kas no tā der, un kas nē, nevis darīt atkal “pa vecam”, mēs sakām “sēdēt uz lauriem”, tīksminoties par saviem sasniegumiem vai arī atceroties, kā tad un tad kaut kas nesanāca, tādēļ šodien arī nav vērts piepūlēties.

Kādēļ man šodien raisās tādas pārdomas? Tā kā viena no manām sirdslietām ir numeroloģija, pasaule bieži ar mani runā skaitļu valodā. Šodien tā bija šī zīmīgā skaitļu rinda, kas sākas un beidzas ar “1”, tas ir – ar mani pašu, bet pa vidu ir šie daudzie divnieki, kas piedāvā izvēles. Katra izvēle piedāvā pieņemt lēmumu, ja nav lēmuma, tad nav arī mērķa, un nav rīcības. Šodienas ciparu rindā ir arī divas nulles. Nulle kā simbols to arī saka – vai nu rezultāts būs “0”, vai arī ir iespēja sākt kaut ko pilnīgi jaunu, “no nulles”, darīt ne tā kā dara citi, vai kā ir darīts vienmēr.

Nobeigumā gribu padalīties ar ļoti pacilājošu stāstu, ko pieminēja P. Kļava savā 9. februāra lekcijā. “Kāda māte sēdēja un raudot lasīja no skolas saņemtu vēstuli par savu dēlu. Tajā bija teikts, lai viņa savu dēlu uz skolu vairs neved, jo no tā neesot nekādas jēgas, viņš neesot apmācāms, ka viņa sekmes ir nulles vērtībā. Dēls, redzot, ka viņa māte raud, jautāja, kas ir noticis, kas tur tāds ir rakstīts, ka jāraud. Uz to māte atbildēja: “Dēliņ, šeit raksta no tavas skolas, ka tu esi tik gudrs, ka viņi tev vairs neko jaunu nevarot iemācīt, tādēļ tev uz skolu vairs nevajag iet. Uz to puisēns kļuva ļoti priecīgs, ka vairs nav jāiet skolā. Šis puisītis bija Tomass Edisons.”

Ticēsim sev, saviem mērķiem un saviem lēmumiem, ko esam atzinuši par labu esam! Jaunā tūkstošgade ar ciparu “2” priekšā – tā arī ir izvēle - iet uz gaismu, attīstīties, vai uz tumsu, degradēties. Dzīve piedāvā un mūs liek visdažādākajās situācijās, mācīsimies paļauties, ka tas mums šajā brīdī ir vislabākais, jo mums nekad netiek atklāta visa bilde pilnībā, bet, ja turpinām iet mērķa virzienā, tad ar laiku atklājas arī slēptā aizberga dalļa.