Numeroloģija - ceļš, kā izprast sevi un apkārtējos
Pitagors savā laikā ir teicis, ka skaitļi pārvalda pasauli. Viņa numeroloģiskie pētījumi galvenokārt balstās uz to, ka skaitļi glabā Visuma noslēpumu. Platons, kurš bijis Pitagora teoriju uzticīgs piekritējs, ir paudis viedokli, ka matemātiskais kods ir neatņemama pasaules radīšanas sastāvdaļa.
Savukārt, grāmatā “Koherences atskaite” ir teikts, ka “astroloģija ir kustīgu simbolu (planētu) sistēma, šo sistēmu savstarpējās attiecības matemātisko leņķu un grādu izteiksmē, kas detalizēti apraksta mūsu dzīvē ieplūstošo enerģiju.” Tātad, astroloģijā izmantotie simboli – planētas – un 12 zvaigznāji, zvaigznes – tiek pētīts to savstarpējais izvietojums, izmantojot aspektus – “matemātiskos leņķus grādu izteiksmē”. Kā saprotams, tad grādus apzīmē ar cipariem. Konkrēts grādu skaitliskais aspekts raksturo, vai starp planētām un zodiaka zīmēm veidojas harmoniska vai disharmoniska enerģija, un vai vispār aspekti (enerģija) veidojas, - pēc tā tad var nolasīt gan cilvēkam piemītošās īpašības, raksturu, gan arī gūt priekšstatu, kas notiek cilvēka dažādās dzīves sfērās.
Inguna Balgalve ir teikusi, ka astroloģija vairāk raksturo cilvēka dzīves apstākļus, situācijas, bet numeroloģija – cilvēka uzvedību, raksturu, un ka numeroloģija ir astroloģijas matemātiskais aprēķins. Protams, arī cilvēka astroloģijas dzimšanas jeb natālā karte atklāj cilvēka raksturu, ne tikai dzīves apstākļus. Man ļoti patīk izmantot šo abu metožu sintēzi, tomēr cilvēka dzimšanas matrica vienmēr ir pirmā, ko pielietoju, lai izprastu cilvēka raksturu un rīcības modeļus, jo papīrs un pildspalva man vienmēr ir pa rokai, tas arī ir viss, kas nepieciešams matricas sastādīšanai!
12 apzīmē kaut kādu pilnību, pilnu ciklu. Piemēram, dienā ir 12 stundas, un arī naktī ir 12 stundas, kas kopā veido diennakti, 2 x 12 stundas, vārdā “diennakts” jau atklājas dualitāte, jo diena – tā ir gaisma, Jan enerģija, vērsta uz āru, redzama, izgaismojoša, savukārt, nakts – tumsa, In enerģija, vērsta uz iekšu, nav gaismas, nav saredzams. Gadā ir 12 mēneši, kas ir pilns cikls. Arī cilvēka dzīves gadā ir 12 mēneši, sākot skaitīt no dzimšanas dienas. Astroloģijā ar skaitli 12 saistās planēta Jupiters – vienā zodiaka zīmē tas uzkavējas 12 mēnešus, tas ir 1 gadu, savukārt, 12 gados veicot pilnu ciklu, atrodoties un izejot cauri visām 12 zodiaka zīmēm. Jupiters – tā ir izglītība, augstākā izglītība, redzesloka paplašina. Dzīvošana uz Zemes jau arī tiek dēvēta par dzīves skolu, kurā jāmācās.
Arī numeroloģijā mēs lietojam skaitli 12 – tas apzīmē pilnu cilvēka dzīves ciklu, izejot cauri fiziskajam, sajūtu un mentālajam plānam. Tie ir 12 cilvēka dzīves uzdevumi, 12 mūsu ego aspekti. Tā ir arī paplašinātā 12 rūtiņu skaitļu matrica, kādā mēs varam ievietot un traktēt cilvēka dzimšanas datus. Tas arī apstiprina to, ka numeroloģija ir astroloģijas matemātiskais aprēķins.
Katra cilvēka dvēsele ir saistīta ar savu numeroloģisko kodu. Tajā var nolasīt gan to, kas cilvēkam ir svarīgs, kas patīk un sagādā prieku, gan arī to, kas nepatīk un var dzīvē sagādāt vilšanos. Arī attieksmes, ar kādām cilvēks dzīvo, ir nolasāmas cilvēka dzimšanas datos. Un, kā zināms, lai savā dzīvē kaut ko varētu mainīt, iesākumā ir jāapzinās situācija jeb tas, kas sagādā problēmas, lai saprastu, ko labāk būtu mainīt. Iemācoties nolasīt savu numeroloģisko kodu, mēs spējam “izkāpt no esošās situācijas ārā”, paskatīties uz to no malas. Šīs zināšanas dod mums arī iespējas apjaust sava skaitļu koda priekšrocības, lai kļūtu par sava likteņa pavēlnieku. Un protams, tās ir bezgala vērtīgas, lai veiksmīgāk sadarbotos ar apkārtējiem, lai izprastu viņu rīcību un tās motivāciju. Ir teiciens, ka mēs tak nevaram “ielīst otra ādā”, tad jāsaka, ka protot lasīt skaitļu valodu – tas ir līdzīgi kā “ielīst otra ādā”, izprast viņa “domu gājienu”.
Un te atkal parādās vecais jautājums – nu kā tad īsti ir – vai mēs spējam savu Likteni mainīt, ko un cik lielā mērā mēs varam mainīt? Arī šo jautājumu es pētu daudzus gadus, ne tikai pētu, bet arī praksē izmēģinu, kā tas strādā. “Sausais atlikums” ir tāds, ka mainīt mēs varam ļoti daudz, ja esam kontaktā ar savu augstāko Es, ar savas Dvēseles neiemiesotās daļas augstāko aspektu, tas ir īpaši svarīgi, lai pēc iespējas pietuvotos un nonāktu uz tām dzīves laika līnijām Variantu telpā, (par ko savās grāmatās raksta Vadims Zēlands, Sals Rakeli un citi autori), kas mums visveiksmīgāk ļaus izpildīt šajā iemiesojumā noteiktos Dvēseles uzdevumus.
Kā to saprast? Varētu teikt tā, ka skaidri noteikts ir tikai tas, ka mēs piedzimsim, un tas, ka mēs nomirsim. Katrai dvēselei, iemiesojoties uz Zemes, ir savi noteikti uzdevumi. Mēs esam atnākuši šeit, lai iegūtu konkrētu pieredzi, ko savās sajūtās pēc fiziskā ķermeņa nāves cilvēka dvēsele paņemsim sev līdzi, lai nākamreiz turpinātu tālāk, ņemot vērā iepriekš jau iemācīto. Tas, kā mēs šo konkrēto pieredzi iegūsim, būs atkarīgs no mūsu izvēlēm un pieņemtajiem lēmumiem, pa kuru ceļu virzīsimies iespējamajos dzīves scenārijos.
Ja reiz pie mums atnāk informācija, kā iepazīt sevi, ko savā dzīvē sakārtot, uzlabot, mainīt, un tas ar mums rezonē, uzrunā, tad noteikti ir vērts tam pievērst uzmanību, lai kas tas arī būtu. Ar to gribu teikt – piemēram, ja ar jums šī informācija rezonē – tad noteikti ir vērts tam pievērst uzmanību. Numeroloģija ne tikai var sniegt daudzas atbildes par cilvēka raksturu un izskaidrot daudzko saistībā ar cilvēka karmiskajiem aspektiem, bet arī izskaidrot, pēc kādiem likumiem uz Zemes viss notiek, un kā tajā visā iekļauties cilvēkam, lai dzīve būtu pēc iespējas harmoniskāka.
Viens no maniem lielajiem dzīves skolotājiem ļoti vienkārši atbildēja uz jautājumu, kas tad ir karma. Daudzi pret šo jēdzienu izturas ar pietāti, pat bailēm, jo tas liekas kaut kas nesaprotams, neizzināts, sak, - nu kā lai es zinu, ko kādā no dzīvēm esmu sastrādājis, nedod dies, tas būs bijis kas slikts, un tagad man par to var nākt kāda atmaksa vai sods...
Karma – tie ir mūsu ieradumi. Jūs teiksiet – kā – tik vienkārši? Jā, uz to var paskatīties arī tik vienkārši, ja izprot mehānismu, kā veidojas ieradumi. Tātad, lai šo paskaidrotu – mēs visi esam cilvēki, cilvēciskas būtnes, kuros ir iemiesojusies dvēsele – enerģētiska substance, kas pārmiesojas no dzīves uz dzīvi (šeit runa ir vairāk par Zemes dzīvēm). Tādi, kādi mēs esam šajā iemiesojumā kā cilvēki – ar savu raksturu, ar tā plusiem un mīnusiem – tas ir enerģijas, uzskatu kopums, ko esam mantojuši no iepriekšējiem iemiesojumiem. Un mēs esam piedzimuši tieši tādā vidē un tādiem vecākiem, lai visas mums piemītošās īpašības, ko esam izkopuši iepriekšējos iemiesojumos, visa krāšņā buķete – būtu mums pieejama arī šajā dzīvē.
Kā veidojas ieradumi? Piemēram, ja mēs uz kādu cilvēku sadusmojamies, tas ir tikai normāli, cilvēcīgi. Bet tad pienāk nākamā reize, kad mēs atkal uz kādu cilvēku sadusmojamies, nav svarīgi, uz to pašu, vai uz kādu citu. Vai mēs vispār piefiksējam, ka dusmojamies, un par ko? Parasti cilvēki dusmojas, jo pasaulē viss nenotiek pēc viņu prāta un iedomātā modeļa, kā kam ir jābūt. Kad cilvēks sāk arvien biežāk dusmoties, tad tā jau ir attieksme – pret cilvēkiem, pret citu viedokļiem. Dusmas pavada arī neiecietība, citu viedokļu nepieņemšana – to pašlaik var vērot sabiedrībā pāri pārēm. Un nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, kad šīs dusmas un neiecītība nemanāmā veidā jau kļuvušas cilvēkam par ieradumu – kad viņš vispār jau vairs neklausās, ko otrs saka, bet dusmas jau ir. Kā zināms, ieradumam ir liels spēks, tādēļ tos ir tik grūti mainīt.
Kā izmainīt savus ieradumus? Jā, tieši tā, kā par to visapkārt runā un raksta – mainot savu attieksmi, šķetinot šo visu atpakaļ, kā iesākām ieradumu veidot, līdz to nostiprinājām. Varbūt ir labi veidot “labos” ieradumus? Es teiktu, ka tas nosacīti ir labāk, bet arī tikai nosacīti, jo vislabāk ir dzīvot saskaņā ar savām sajūtām, to tad varētu nosaukt par dzīvošanu šeit un tagad, kad cilvēks apzināti izdara katru savu izvēli.
Cilvēka dzimšanas datu rinda, no kuras tiek sastādīts unikāls Visuma kods, atspoguļo cilvēka uzstādījumus, programmas, kas veido rakstura īpašības, savukārt deviņu rūtiņu matricā var redzēt, ar kādu jaudu, cik spēcīgi šīs īpašības tiek darbinātas. Tieši tāpat kā katrs cilvēks ir ar savu unikālu DNS kodu, tāpat katrs cilvēks ir ar savu uzvedības un motivācijas kodu, ko viņš saņem piedzimstot. Piedzimšanas brīdī cilvēks tiek nofiksēts attiecībā pret Kosmosu. Šī informācija ir ierakstīta viņa dzimšanas datuma, mēneša un gada ciparos. Papildus ļoti daudz par cilvēka raksturu un to, kā viņš reaģē uz situācijām, un pēc kādiem principiem izdara izvēli, nosaka vārds un uzvārds. Uzvārds vēl papildus atklāj dzimtas enerģijas, kas arī dod viņa raksturā dzimtai atbilstošās īpašības.
Mūsu likteni ietekmē ne tikai šie trīs parametri – dzimšanas dati, vārds un uzvārds. Mūs ietekmē arī apkārtējā vide – jebko ap mums esošu, ko varam aprakstīt, nosaukt, var izteikt ciparos. Katram alfabēta burtam atbilst konkrēts cipars no 1-9. Tādā veidā savu ietekmi uz mums atstāj pilsēta, adrese, kurā dzīvojam, mūsu telefona, mašīnas numurs, pases numurs utt.
Svarīgs ir katrs cipars, un svarīgi ir to visu salikt kopā vienotā veselumā, kā tas arī ir, bet, lai to izprastu, mēs iesākumā veselumu sadalām pa detaļām – līdzīgi, kā ar lasīšanu – iesākumā taču mēc iemācāmies alfabētu, un tikai pēc tam mācāmies veidot vārdus un teikumus. Līdzīgi ir arī ar skaitļiem – katrs no tiem atklāj konkrētus Visuma principus, kas, savukārt, cilvēkā izpaužas kā uzskatu sistēma, kas veido raksturu.
Numeroloģiju var pielietot kā ļoti praktisku un ērtu instrumentu savā ikdienā. Tie, kas to ir apguvuši, saprot, ka tas nav tikai instruments, tas ir nebeidzams attīstības ceļš, kuru ejot, atklājas arvien jaunas, iepriekš neizprastas ciparu dimensijas, kas paplašina apziņu. Iemācīties numeroloģiju – tas ir līdzīgi kā iemācīties jaunu svešvalodu, kas var mūsu dzīvi padarīt daudz bagātāku, jo rodas izpratne, kā viss ir, kā kas strādā, ka dzīvē nav nejaušību, viss ir balstīts uz likumsakarībām. Savukārt, zināšanas atbrīvo mūsu prātu no bailēm, un tas sniedz brīvību. Tikai brīvs cilvēks, kas ir gatavs uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, spēj apzināties, kā strādā sistēma (matrica), kurā visi atrodamies un esam iesaistījušies kopējā spēlē.
Zināšanas dod iespēju izprast šīs spēles noteikumus, ko šajā gadījumā var nosaukt par trumpjiem (kā kāršu spēļē), jo lielākā daļa cilvēces nemaz neapzinās, ka šajā spēlē piedalās, bet visbiežāk tie, kas pat apzinās, neizprot tās noteikumus. Nu, piemēram, ja mēs protestējam vai cīnāmies pret kaut ko, tad tam, pret ko cīnāmies, atdodam savu enerģiju. Vislabākais būtu necīnīties nemaz, un tad sistēmas enerģija “aizlidotu tukšumā”, negūstot atbalstu, bet, kamēr to nespējam, tad vismaz iestāsimies par kaut ko, cīnīsimies par kaut ko, tādā veidā vismaz veidojot pastāvošajai enerģijai pretsvaru.
Ja kādam nav skaidrs, kā tas strādā – tad lūk, piemērs – “nekādā gadījumā tagad nedomājiet par sarkanu ābolu...” Izdevās? Nu, protams, ka ne. Tas būtu analoģiski, ja mēs teiktu: “Cīnīsimies pret sarkanu ābolu audzēšanu!” – mēs tikai pievērstu uzmanību, ka tagad jāaudzē tikai sarkani āboli. Bet tagad – “iedomājieties dzeltenu, sulīgu bumbieru!” Jā, tas strādā tieši tā, pat siekalas saskrēja mutē, cik sulīgs tas bumbiers!
“Pieļautās kļūdas ir jūsu kapitāls. Ja ieņemsiet šādu pozīciju, jūs gaida spoži panākumi.”*
“Virzoties uz svešu mērķi pa svešām durvīm, jūs strādājat svārstu (svārsti = sistēma, matrica - aut.) labā. Šajā ceļā jūsu dvēsele vienmēr teiks “negribu”, bet prāts skandinās ”vajag”. Tas ir ceļš uz nekurieni, lai arī cik saprātīgi argumenti un skaistas dekorācijas to rotātu. Izeja ir tikai viena – noteikt savu mērķi un doties tam pretī.” **
“Es negribu un neceru. Esmu apņēmies” ***
Novēlu ikvienam iedvesmu un apņēmību - izzināt ar bērna interesi un zinātkāri, iegūt zināšanas un izpratni par sevi, un atcerēties vissvarīgāko – pielietot šīs zināšanas savā ikdienā praksē!
* ** *** V.Zēlands “Realitātes transērfings. III pakāpe. Uz priekšu pagātnē!”
Stāstīja: Vineta Riekstiņa