Pasauls redzējums caur cipara 1 un 2 prizmu
Interesanti, ka cilvēki savā ikdienā bieži vien runā skaitļu valodā, paši to nemaz nenojaušot. Piemēram, kad mēs sakām: “Es, man” – tad runa ir par ciparu 1. Savukārt, teikums: “Es jūtos kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis”, - tajā “es” ir cipars 1, bet “sabiedrība” ir kopējs, vienots veselums, kas arī ir cipars 1, tātad – cipars 1 var būt gan kaut kāda kopuma viena, atdalīta daļiņa, gan arī ar to var apzīmēt šo visu vienoto kopumu.
Kad stāstām par savām sajūtām, tad tas ir cipariņš 2, jo tad novērtējam sevi, kā mēs jūtamies – labi vai slikti, kas ir cipara 2 abas galējības, līdzīgi kā polaritātes “+” un “-”, kas arī ir divas galējības. Kad vērtējam jebko, kas mums der, kas neder, kas patīk un kas nē - arī tas ir par ciparu 2.
Visa vienotībā, ciparā 1, ir iekļautas arī šīs cipara 2 abas polaritātes “+’un “-“, ar ko var apzīmēt arī vīrišķo un sievišķo sākotni, kas viena bez otras nepastāv, bet atrodas nemitīgā mijiedarbībā, pārejā no viena uz otru, no redzamā (+) uz neredzamo (-), - no gaismas uz tumsu, no materiālā uz garīgo.
Vai diena ir labāka par nakti? Vai vajadzīga ir tikai diena, un nakts nekam nav derīga? Iedomāsimies, ka diena, ko varam apzīmēt ar (+) zīmi, – kad notiek intensīva darbība, - nekad nebeigtos, un nakts (-) nemaz neiestātos – nebūtu šīs tumsas, kad beidzot gaisma tiek izslēgta, darbi tiek pārtraukti, un var atslābt, doties pie miera... Pasaule laikam sajuktu prātā ātri vien, jo tiktu izjaukts līdzsvars.
Nedualitāte – ar to būtu jāsaprot, ka šajā vienotajā veselumā viss jau ir iekļauts, un mums ikvienam ir dota izvēle, kā pret to attiekties. Manuprāt, vislabāk ir ar pateicību pieņemt gan dienu, gan nakti, izprotot savas mācību stundas, – dzīvot ar prieku, izjūtot dzīves garšu. Protams, ir arī iespēja veltīt savu enerģiju, lai cīnītos ar nepilnīgo pasauli, kas neatbilst kut kādai paša iedomātajai vīzijai.
Kuru no šīm divām dzīves pozīcijām ieņem tu?
Stāstīja: Vineta Riekstiņa