Pasauls redzējums caur cipara 3 prizmu
Šoreiz par ciparu 3, - vai zini, kur tas simboliskā nozīmē parādās tavā ikdienā? Tas notiek ikreiz, kad izdari kaut kādu izvēli, kad pieņem lēmumu – kamēr tu vēl domā, izvērtē vai arī šaubies – tas ir cipars 2, bet, kad lēmums ir pieņemts, kad izvēle ir notikusi – no sirds un ar prieku, un to pieņem arī sajūtas, tad vai nu uzreiz, vai pēc kāda laika tas materializēsies – ienāks tavā dzīvē. Piemēram, ja veikalā pielaikoji kurpes, un vienas no tām izvēlējies – tad tās tavā dzīvē parādās jau uzreiz, tiklīdz kā par tām samaksā. Bet, ja lēmums ir bijis par kaut ko daudz lielāku, piemēram, par mašīnas iegādi – tad tur laika nobīde var būt daudz ilgāka – atkarībā no tā, vai tev tam vajadzīgie resursi jau ir uzreiz, vai arī pie tiem vēl jātiek.
Cipars trīs – Svētā Trīsvienība – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Svētais Gars - mūsu dzīves galvenie pamatprincipi. Tā ir kā visa radīšanas formula: ideja – sajūta (“jā” vai “nē”), - akcepts realizācijai, vai arī noliegums realizācijai. Mūsu dzīvi taču rada gan pieņemtie lēmumi, gan nepieņemtie lēmumi, - gan darbība, gan bezdarbība –, viss notiek tā vai tā, jo nekad nav tā, ka nenotiek nekas – ja dārzs netiek ravēts un laistīts, tad vai nu tas aizaug ar nezālēm, vai arī izkalst – bet notikt kaut kas notiek tāpat, vienīgi – vai mums vienmēr patiks rezultāts? Tādēļ jau ir tas stāsts par apzinātu savas dzīves radīšanu, lai realizētos tas, ko patiešām gribam!
Cipars 3 – tas ir par augšanu un paplašināšanos, par radošumu, radīšanu un būšanu harmonijā – ar to, kas ir radies, un kā tas attīstās, - nu gluži kā Dievs, kas visu, ko bija radījis, atzina par labu esam! Mēs arī ikviens esam Dievs, - tikai katrs savā dzīvē, bet liela daļa cilvēku nez kāpēc tam vienkārši netic un turpina neko nedarīt, vien cerēt un gaidīt, ka atnāks kāds brīnumdaris un viņu vietā visu noorganizēs un sakārtos. Kaut kas jau arī sakārtojas pats no sevis, vien rezultāts var izrādīties kā tas nekoptais dārzs – kad kaut kas jau tajā izaug, bet ne tas, ko cilvēks patiesībā bija gaidījis.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa