Pasaules redzējums caur cipara 5 prizmu
Ikreiz, kad runājam par brīvību, pārmaiņām, radošumu, azartu, aizrautību un par elastīgu pieeju dzīvei, tad to varētu simboliski pierakstīt vai izteikt ar ciparu 5. Pieci – tas ir cilvēka skaitlis, - kam nekas nav svešs, kas ir cilvēcīgs. Jebkura emociju gamma atbilst ciparam 5 – gan pozitīvās, gan arī negatīvās, jo – tas taču ir tik cilvēcīgi sadusmoties, apvainoties, sajust skumjas, raizēties, baidīties, ... – tādā garā varētu vēl turpināt. Šīs īpašības gan vairāk saistās ar tādu bērnišķīgu uzvedību, pieaugušam cilvēkam būtu jāsaprot, ka aizvainot var tikai to, kurš pats jūtas vainīgs, ka skumjas cilvēks sajūt tad, kad pārāk koncentrējas uz to, kas dzīvē nav izdevies, nenovērtējot to, kas viņam ir. Jo pasaule jau vien atspoguļo to, kas mūsos katrā ir! (Kas, savukārt, atbilst ciparam 2.)
No pieauguša cilvēka mēs sagaidām atbildības uzņemšanos par savu dzīvi, kurā ietilpst arī sajūtas un emocijas, vien no bērna mēs šo atbildību negaidām, jo viņam vēl jāizspēlējas, daudz kas jāsaprot, jāgūst pieredze. Ja pieaudzis cilvēks šo atbildību nav gatavs uzņemties, bet cenšas atrast kādu citu vainīgo savās nedienās, tad ir jautājums – vai cilvēks vispār ir pieaudzis? Tad tā ir cipara pieci nepareiza izpratne – par to, kas ir brīvība, un kas – visatļautība. Brīvs cilvēks ir gatavs uzņemties atbildību par savu lēmumu sekām, - tāda ir atšķirība.
Kad ir interesanti – arī tas liecina par cipara 5 klātesamību. Dzīvesprieks – ja tas kaut kur ir pazaudējies, tad sāk bālēt arī interese par dzīvi. Kur meklēt prieku, kas nāk no sirds, nevis no prāta? Tad, kad cilvēks ir mierā, līdzsvarā ar sevi (cipars 2), prāts atslābst, un tad var sadzirdēt savu sirdsbalsi, - tā vienmēr pateiks, kas ir īsts, patiess, bet kas – vien prāta radīta ilūzija. Sajust un domāt ar sirdi, jo sirdij piemīt intuīcija un apziņa, - sirdsapziņa, bet prāts spēj vien modelēt situācijas pēc kaut kur dzirdētiem vai paša pieredzētiem šabloniem.
Cipars 5 – tas ir bērns, kas grib spēlēties – lai ir interesanti un aizraujoši! Priecāties un smieties no visas sirds - kā bērnībā, kad vēl nebijām iemācīti, ka “pieaugušam cilvēkam tā neklājas, ko par tevi padomās...”, un vēl citas “vērtīgās” zināšanas. Bet tā mazā meitenīte vai puisītis jau nekur nav pazudis, bet ir vien dziļi paslēpts – no svešu acīm, aiz bailēm būt nesaprastam, nepieņemtam, izsmietam vai noniecinātam. Un tad cilvēks uzliek masku, lai izliktos par to, kas viņš patiesībā nemaz nav, - ciparam 5 piemīt ļoti laba aktiermeistarība.
Mīlēt no sirds, darīt sirdsdarbu, nodarboties ar sirdslietām, radīt un priecāties par paveikto, piedzīvot visu plašo emociju gammu, ko vien dzīve var piedāvāt – tas nozīmē būt dzīvam, būt cilvēkam, pieņemot un iemīlot sevi – ne tikai to veiksmīgo, bet arī ar visiem trūkumiem un ēnas pusēm. Būt mīlošam, empātiskam, līdzjūtīgam – tiekties uz šo skaistāko cilvēcības virsotni. Būt Cilvēkam.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa