Vai tu zini savu unikālo ciparu kodu?
Vai zināji, ka tad, kad tu saki: “Es”, “Man”, “Man ir ideja!” - tad to varētu izteikt ar ciparu 1. Viens ir arī kā vienots veselums, kurā iekļauts viss kopums. Savukārt, kad stāsti par savām sajūtām un emocijām: “Man ir labi… slikti”, “Man patīk… nepatīk”, - tad to vat pierakstīt kā ciparu 2.
Cilvēkam piedzimstot, tiek piešķirts unikāls Visuma kods – dzimšanas dati, vārds un uzvārds, kam vēl var pievienot dzimšanas vietu un adresi, kurā dzīvojam. Kaut ko no tā visa izmainot, nomainās arī mūsu likteņa līnija.
Mūsu dzīvē viss atnāk, ko numeroloģijā parāda dažādi cikli, kurus var vienkārši aprēķināt. Ir kopējie cikli, kas ietekmē sabiedrību kopumā, un arī mums katram individuālie cikli. Nav “labi” vai “slikti”, - visbiežāk tas, ko sākotnēji uzskatījām par “slikti”, - kad vēlāk saprotam, ko dzīve ar to gribēja iemācīt, - tad spējam savu attieksmi pret notikušo izmainīt. Un arī "labi" var izrādīties kāda nelabvēļa meistarīgi izveidotas lamatas. Un tieši to pašu var teikt par cipariem - nav labu vai sliktu skaitļu, tieši tāpat kā nav labu vai sliktu cilvēku, viss ir atkarīgs no tā, ko katrs dara ar savu enerģiju un resursiem. Celt vai ārdīt - kas ir labāk? Vajadzīgi ir abi, jo dažkārt veco ēku ir jānojauc, lai tās vietā uzceltu jaunu.
Viss ir atkarīgs tikai no tā, vai spējam notiekošo pieņemt, un no mūsu attieksmes pret to – tas ir tas daudzu neizprastais brīvās gribas likums uz Zemes. Es pati tā īsti tikai šogad sāku šo likumu izprast un neuzvilkties par situācijām, kas nenotiek pēc plāna vai neatbilst maniem priekšstatiem, kā tam ir jābūt. Nav jau tā, ka man būtu izauguši spārniņi vai parādījies uz galvas nimbs, bet tiklīdz kā sevi tādā situācijā pieķeru, tā vienmēr aprunājos ar sevi: “Nu kas tad tik neglābjams ir noticis? Un vai tas vispār attiecas uz mani, vai man tur būtu jāiesaistās, kļūstot kādam citam atkal par korķi?”
Vislabākais ir "izkāpt" no situācijas ārā un kļūt par vērotāju, - tikai tad var izdarīt priekš sevis vispareizākos secinājumus.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa