“Piena zelts” – Gī sviests
Ļoti vērtigs piena produkts – dzidrinātais sviests, Gī vai Chi sviests, ajūrvēdā dēvēts par “piena zeltu”. Ļoti vertigs produkts, kas loti plaši tiek pielietots indiešu virtuvē. Tas palīdz organismam labāk uzsūkt baribas vielas, uzlabo zarnu trakta darbību. Gi sviestam piemīt arī citas ārstnieciskas īpašības, - tas ir lielisks antioksidants, un piedevām vēl arī satur daudz A, D un E vitaminu. To lietojot, pazeminās holesterīna līmenis, un vēl to pielieto kā nomierinošu ziedi brūcēm, apdegumiem, tulznām, bet, lai vēl pastiprinātu tā ārstnieciskās īpašības, var pievienot arī dažādu zālīšu izvilkumus. Tas lieliski derēs gan kā ķermeņa krēms, - it īpaši, ja ir sausa āda, gan arī var tikt pielietots masāžām.
Tā kā tas nesatur piena olbaltumvielas, kas Gi sviesta gatavošanas laikā karsējot tiek atdalītas, tad šis piena produkts der ari tiem, kam ir piena laktozes nepanesība, un parasti neizraisa arī alerģijas. Un vēl - šis produkts tiek atzīts par vislabāko un nekaitīgāko cepšanai, jo tam ir viena no visaugstākajām degšanas temperatūrām (2520), tajā cepjot nerodas kancerogēnas vielas.
Es Gī sviestu gatavoju mājās pati jau daudzus gadus. Esmu dzirdējusi, ka daudziem tas liekas gana sarežģīti, tādēļ tiek izvēlēts labāk to nopirkt jau gatavu. Gribētos ar šo rakstu atgādināt par šī produkta augsto uzturvērtību un citām vērtīgajām īpašībām, kā arī kliedēt mītu par tā pagatavošanas sarežģītibu. Bez tam, gatavot mājās to noteikti ir finansiāli izdevīgāk.
Kad mani Gi sviesta krājumi jau tuvojas izsīkumam, iegādājos sviestu, lai tos papildinātu tad, kad tas ir pieejams par izdevīgāku cenu. Produktu ir ļoti vienkārši uzglabāt, - nav nepieciešams ledusskapis, tādēļ parasti gatavoju uzreiz 2 – 2,5 kg sviesta. Šajā reizē, ja nemaldos, bija 13 sviesta paciņas 82,5 % augstākā labuma sviesta (2,6 kg).
Sviestu karsē uz nelielas uguns, - jo mazāka liesma, jo labāk. Gatavošanas laiks – apmēram 2 – 2,5 stundas šim daudzumam (2,6 kg), – jo vairāk sviesta, jo ilgāk jākarsē – gatavošanas laiks mainās proporcionāli sviesta daudzumam.
Kad sviests ir pilnībā izkusis, tas diezgan stipri puto, tādēļ iesākumā vairāk jāpavaktē, lai “nepārskrien pāri” katla malām. Var sākt uzreiz arī putot, bet, ja putas “pāri neskrien”, tad var to arī nedarīt, vien pašās beigās noputot, kad viss mitrums ir izgarojis, un putas sāk palikt brūnas, sadegot piena cietajām daļiņām, piešķirot sviestam riekstainu karameļu smaržu un garšu. Protams, ka jebkurš produkts saglabā pilnīgāk savu vērtību, ja tiek tvaicēts, ēst jebko ceptu būtu maksimāli jāierobežo savā ēdienkartē, bet, ja nu tomēr to darām, tad lietojot Gī sviestu, produktā visvairāk saglabājas tā vērtība un garša, neiztekot pannā.
Parasti putas atdalu jau uzreiz, lietojot tam putu karoti,
un tad, pašās beigās, noputoju arī sabrūnējušās cietās piena daļiņas, ieliekot
tās atsevišķā traukā. No gaišajām piena putām parasti izcepju gardu biezpiena
sacepumu, kam ir brīnišķīgs sviesta aromāts, – tā ka nekas neaiziet zudumā.
Lai nebaida tas, ka katla dibenā, sviestu karsējot, izveidojas piedegums, tādēļ labāk lietot tādu katlu, kura virsmu var vieglāk atmērcēt. Visvienkāršāk piedegušu katlu ir atmērcēt, tajā uzvārot ūdeni, kam pievienotas pāris tējkarotes dzeramās sodas, tad tam ļauj pastāvēt, un pēc laika jau to var viegli iztīrīt.
Tad sviestu salej stikla burkās, uzmanīgi smeļot, lai nepaķertu piedegumu no katla dibena. Drošības pēc uz burciņas, kad leju tajā ar kausiņu karsto “piena zeltu”, uzlieku smalku metāla sietiņu, lai tajā neiekļūtu kāds piedegušo daļiņu gruzis.
Kad sviests ir atdzisis, to aizvāko un mierīgi var uzglabāt istabas temperatūrā pat vairākus mēnešus. Ir informācija, ka jo Gī sviests ilgāk stāvot, jo vērtīgāks tas kļūstot, bet tad noteikti to būtu jāuzglabā tumšā, slēgtā traukā un pagrabā, kur vēsāks. Pieļauju, ka tā tas arī ir, jo pēc karsēšanas tiek izmainīta produkta struktūra. Tas varētu būt līdzīgi kā ar medu – jo tas tiekot ilgāk uzglabāts, jo paliekot “gudrāks”, nobriedušāks.
Gī sviests tiešām ir brīnišķīgs produkts, tas piedod jebkam, ar ko tiek lietots kopā, savu īpašo garšu un aromātu, vienlaikus izceļot jebkura cita produkta vai garšvielas unikālās garšas īpašības.