Lauvas vārti un cipariņi

Vai tu zini savu unikālo ciparu kodu?

Vai zināji, ka tad, kad tu saki: “Es”, “Man”, “Man ir ideja!” - tad to varētu izteikt ar ciparu 1. Viens ir arī kā vienots veselums, kurā iekļauts viss kopums. Savukārt, kad stāsti par savām sajūtām un emocijām: “Man ir labi… slikti”, “Man patīk… nepatīk”, - tad to vat pierakstīt kā ciparu 2.

Cilvēkam piedzimstot, tiek piešķirts unikāls Visuma kods – dzimšanas dati, vārds un uzvārds, kam vēl var pievienot dzimšanas vietu un adresi, kurā dzīvojam. Kaut ko no tā visa izmainot, nomainās arī mūsu likteņa līnija.

Mūsu dzīvē viss atnāk, ko numeroloģijā parāda dažādi  cikli, kurus var vienkārši aprēķināt. Ir kopējie cikli, kas ietekmē sabiedrību kopumā, un arī mums katram individuālie cikli. Nav “labi” vai “slikti”, - visbiežāk tas, ko sākotnēji uzskatījām par “slikti”, - kad vēlāk saprotam, ko dzīve ar to gribēja iemācīt, - tad spējam savu attieksmi pret notikušo izmainīt. Un arī "labi" var izrādīties kāda nelabvēļa meistarīgi izveidotas lamatas. Un tieši to pašu var teikt par cipariem - nav labu vai sliktu skaitļu, tieši tāpat kā nav labu vai sliktu cilvēku, viss ir atkarīgs no tā, ko katrs dara ar savu enerģiju un resursiem. Celt vai ārdīt - kas ir labāk? Vajadzīgi ir abi, jo dažkārt veco ēku ir jānojauc, lai tās vietā uzceltu jaunu.

Viss ir atkarīgs tikai no tā, vai spējam notiekošo pieņemt, un no mūsu attieksmes pret to – tas ir tas daudzu neizprastais brīvās gribas likums uz Zemes. Es pati tā īsti tikai šogad sāku šo likumu izprast un neuzvilkties par situācijām, kas nenotiek pēc plāna vai neatbilst maniem priekšstatiem, kā tam ir jābūt. Nav jau tā, ka man būtu izauguši spārniņi vai parādījies uz galvas nimbs, bet tiklīdz kā sevi tādā situācijā pieķeru, tā vienmēr aprunājos ar sevi: “Nu kas tad tik neglābjams ir noticis? Un vai tas vispār attiecas uz mani, vai man tur būtu jāiesaistās, kļūstot kādam citam atkal par korķi?” 

Vislabākais ir "izkāpt" no situācijas ārā un kļūt par vērotāju, - tikai tad var izdarīt priekš sevis vispareizākos secinājumus.

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Pasaules redzējums caur cipara 9 prizmu

Cipars 9 simbolizē robežu, piemēram, 90⁰ ir viena ceturtā daļa no apļa. Ja mēs vienu gadu varam apzīmēt ar pilnu apli – 360⁰, tad katram gadalaikam tiek atvēlēti tieši 90⁰ – ¼ daļa. Savukārt, saskaitot 3 + 6 + 0 = 9 – tas simboliski apliecina, ka viens aplis ir pilns cikls.

Devītnieks māca nekam nepieķerties. Tas, kam cilvēks pārlieku pieķeras, viņam tiek atņemts – lai iemācītos atlaist. Tas, protams, bieži vien ir sāpīgi, bet – tāda ir cipara 9 viena no mācībām. Un arī nestādīt nevienu augstāk ne par sevi, ne citiem – arī to dzīve nolīdzsvaros.

Kad trauks ir pilns, tajā vairs neko nevar ieliet. Kad cilvēks ir “pilns” ar zināšanām, bet tās nerealizē savā dzīvē un nenodod tālāk, tad arī neko jaunu vairs nespēj apgūt, jo zināšanas bez personīgās praktiskās pieredzes ir vien teorija, kam nav enerģētiskā seguma. Mūsu katra praktiskā pieredze ir tas, kas veido katra unikalitāti un pienesumu arī kopējam labumam. Bet, protams, nevar arī nevienam “mesties virsū” un mācīt, kamēr neviens neprasa, bet var piedāvāt padalīties ar savu pieredzi.

Deviņi, vienalga cik reižu to saskaitīsim vai reizināsim pašu ar sevi, vai arī reizināsim ar jebkuru citu veselu skaitli, vienmēr, iznākumu reducējot, būs 9:

9 x 3 = 27 = 2 + 7 = 9;          9 x 175 = 1575 = 1 + 5 + 7 + 5 = 18 = 1 + 8 = 9 utt.

Tas tikai apliecina dzīves cikliskumu, kas atkal un atkal veido jaunu spirāles vijumu, kurā ir ieausta jauna pieredze. Tas ir nebeidzamais attīstības, dzīvības cikls.   

Cipars 9 cilvēka dzimšanas datos apliecina, ka viņam ir zināšanas, plašāka izpratne, spēja izvērtēt, kas ir vislabākais, kvalitatīvākais; lai katrs nākamais solis, rezultāts būtu labāks par iepriekšējo. Vajadzība kontrolēt apkārtējos; pārlieka pieķeršanās.

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Pasaules redzējums caur cipara 8 prizmu

Cipars 8 tiek uzskatīts par karmas un mīlestības skaitli – tāda ir tā pamata nozīme Pitagora matricā. Kāpēc? Astoņi – tā ir bezgalības zīme, kas simbolizē, ka attiecīgā situācija vai cikls visu laiku atkārtojas, ka tam nav ne sākuma, ne beigu. Daudzi cilvēki karmu uzskata par kaut ko fatālu, neizbēgamu, ko jāatstrādā vai jāizpērk, un vaino pie visām savas dzīves neveikmēm sava likteņa neizbēgamo nolemtību. Bet var taču izvēlēties citu – daudz pozitīvāku veidu, kā izlabot pagātnes kļūdas, kas radījušas disbalansu enerģētiskajā laukā un, līdz ar to, arī cilvēka dzīvē! Kāds tad šis otrs veids ir?

Jau sen būtu jākļūst gudrākiem, neuzķeroties vairs uz dažādu reliģiju radītajām dogmām, ka cilvēks ir grēcīgs jau pēc piedzimšanas, un grēkus ir jāizpērk ar ciešanām. Bet kādēļ to nevarētu darīt ar mīlestību, nevis ar ciešanām? Jo cipars 8 taču ir arī bezgalīgās Dieva mīlestības skaitlis pret ikvienu no mums! Ja kādam liekas, ka Dievs soda, tad arī tā ir alošanās, jo vienīgais, kas sevi soda, ir cilvēks pats, un ārējā pasaule to viņam tikai atspoguļo.

Karmu var dzēst ar mīlestību, ar patiesu līdzjūtību un piedošanu, kad ir izprasta sava kļūda, un ar labiem darbiem. Ciešanas rada dusmas pret ārējo pasauli un aizvainojumu, kas nebūt neveicina izpratni, par ko tas ir. Cilvēks, kas nemīl pats sevi, nespēj mīlēt arī citus. “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” – bet, ja sevi pašu cilvēks tikai kritizē un vaino vai visos pasaules grēkos – tad tieši to pašu viņš dara arī ar apkārtējiem.

Cipars 8 – Sansāras rats; “kā augšā – tā apakšā” – garīgās un materiālās pasaules vienotības simbols. Ciklu atkārtošanās - piemēram, gads – kalendārais gads, cilvēka dzīves gads, kur atkal tiek uzvīts jauns spirāles loks. Cipars astoņi simbolizē vienu no vislielākajiem noslēpumiem – laiku, tā plūdumu.

Cilvēka dzimšanas datu rindā ir tieši 8 cipari – dzimšanas datums, mēnesis un gads, ar ko numeroloģijā tiek veikti visi aprēķini. Astoņi cipari – tas arī ir kā viens no apliecinājumiem, simboliem, ka mēs šeit atgriežamies vairākkārt, līdz visas dzīves mācības, ko mūsu Augstākais Es šeit ir ieplānojis, būs apgūtas.

Cipars 8 dzimšanas datos cilvēka raksturā dod azartiskumu, spēles garšu, maksimālisma sajūtu – vai nu kalnā augšā, vai pašā lejā; dzīvošanu galējībās – grūti noturēties uz zelta vidusceļa; var būt tieksme pēc varas un naudas, un arī tīras, no sirds plūstošas mīlestības izpausmes.

Tur, kur ir cipars 8,  garlaicībai nav vietas. Varbūt arī tavos dzimšanas datos un matricā ir cipars 8, vai pat vairāki?

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Pasaules redzējums caur cipara 7 prizmu

Ciparu 7 daudzi uzskata par veiksmes skaitli. Tas tā arī var būt, jo simbolizē debesis un smalkās pasaules – eņģeļu klātbūtni. Bet katram būs arī savi laimīgie, veiksmes skaitļi, kas neatbilst nekādiem numeroloģiskajiem aprēķiniem, - vienkārši, cilvēks ir ievērojis, ka šim skaitlim klātesot kādā situācijā, viss vienmēr notiek vislabākajā veidā, tātad – gaismas pasaule to atbalsta un palīdz.

Septiņi ir ļoti svarīgs pasaules uzbūves skaitlis, kas apraksta gan Visuma gan Saules sistēmas uzbūves principus, gan arī cilvēka enerģētiskos uzbūves principus, jo tieši septiņas ir galvenās čakras jeb enerģētiskie virpuļi, centri, slēdzenes, vārti (kā nu kurš to sauc) - veids, kā cilvēkam notiek enerģijas apmaiņa ar Sauli un Kosmosu, ar Zemi un dabu. Mēs enerģiju gan saņemam, gan arī lieko atdodam.

7 – tas ir viens apziņas attīstības cikls. Ja mēs pievērstu tam uzmanību, tad varētu secināt, ka ik pa septiņiem gadiem mūsu dzīvē kaut kādas konkrētas tēmas vai arī notikumi atkārtojas, tikai citā līmenī. Dzīve mūs māca un ik pa septiņiem gadiem pārbauda, kā esam apguvuši uzdoto.

Varavīksnē ir 7 krāsas; mūzikā 7 ir oktāva; nedēļā ir 7 dienas, kur katrai ir savs planetārais pārvaldnieks (Septenera planētas) – pirmdiena ir Mēness enerģijās, otrdiena – Marsa; trešdiena – Merkura; ceturtdiena – Jupitera, piektdiena – Venēras, sestdiena – Saturna, svētdiena – Saules enerģijās. Pārzinot šo septiņu planētu īpašības, ir lielāka iespēja šīs dienas izmantot darbiem, kas atbilst attiecīgajām enerģijām.  

Cipara 7 galvenie atslēgvārdi numeroloģijā ir zināšanas, izglītība; ceļošana; komunikācija, partnerība; talanti, spēja tos, realizēt. Tas ir ļoti būtisks skaitlis ikdienas komunikācijā. Ticība, paļaušanās uz augstākajiem spēkiem, saikne ar eņģeļiem un Dievu;

Un kādas ir tavas attiecības ar ciparu 7? Vai tavos dzimšanas datos tas ir?

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Pasaules redzējums caur cipara 6 prizmu

Runājot par ciparu 6, pirmie atslēgas vārdi, ar ko tas saistās, ir – ģimene, savējie, ideāla harmonija, darbs, darīt kopā. Venēras skaitlis – mākslas un skaistuma radīšana. Zemes enerģija, spēja materializēt lietas. Cipars seši ir pārejas skaitlis no materiālā uz garīgo plānu, - tas ir brīdis, kurā notiek pārmaiņas, transformācija, bet tas vēl nav ieraugāms.

Sešstūris – visergonomiskākā figūra, jo var izmantot visu tās laukumu ar minimālu materiāla patēriņu. Sešskaldņu bišu šūnas dod iespēju visracionālāk izmantot pieejamo telpu, veidot vieglas, bet izturīgas šūnas ar minimālu vaska patēriņu un uzglabāt tajās maksimālu medus daudzumu. Bišu šūnas tiek dēvētas par arhitektūras šedevru.

“Dzīvības zieds” - visspēcīgākais simbols, kas ir klātesošs visās mūsu dzīves jomās - sākot no pasaules radīšanas līdz fizikas un mūzikas harmoniju likumiem. Dzīvības zieds ietver sevī visu veidu sakrālās ģeometrijas elementus, tājā skaitā, - sešstūrī var iezīmēt sešas ziedlapiņas, kur katra veidojas nodiviem apļiem, kuru centri ir novirzīti pa rādiusa attālumu un krusto viena otru.  

Sešstūris veidojas arī no diviem vienādmalu trijstūriem, kas apzīmē radīšanas sākumu – ideālu vīrišķās un sievišķās enerģijas apvienojumu. Dzīvības zieds simbolizē radīšanas modeli – ieelpa, izelpa. Gars radīja mūs pēc šīs līdzības. Tas ir ierakstīts cilvēka fiziskajā ķermenī un visos smalkajos ķermeņos.

“Mer-Ka-Ba” ir svarīga sakrālās ģeometrijas forma, kas raksturo enerģētiskā lauka struktūru ap mūsu fizisko ķermeni, - tie ir daudzkrāsaini gaismas ķermeņi. Tā ir no diviem īpašā veidā sakrustotiem tetraedriem sastāvoša astoņstaru zvaigzne, kas izsaka vīrišķo un sievišķo dabu absolūtā līdzsvarā.

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Pasaules redzējums caur cipara 5 prizmu

Ikreiz, kad runājam par brīvību, pārmaiņām, radošumu, azartu, aizrautību un par elastīgu pieeju dzīvei, tad to varētu simboliski pierakstīt vai izteikt ar ciparu 5. Pieci – tas ir cilvēka skaitlis, - kam nekas nav svešs, kas ir cilvēcīgs. Jebkura emociju gamma atbilst ciparam 5 – gan pozitīvās, gan arī negatīvās, jo – tas taču ir tik cilvēcīgi sadusmoties, apvainoties, sajust skumjas, raizēties, baidīties, ... – tādā garā varētu vēl turpināt. Šīs īpašības gan vairāk saistās ar tādu bērnišķīgu uzvedību, pieaugušam cilvēkam būtu jāsaprot, ka aizvainot var tikai to, kurš pats jūtas vainīgs, ka skumjas cilvēks sajūt tad, kad pārāk koncentrējas uz to, kas dzīvē nav izdevies, nenovērtējot to, kas viņam ir. Jo pasaule jau vien atspoguļo to, kas mūsos katrā ir! (Kas, savukārt, atbilst ciparam 2.)

No pieauguša cilvēka mēs sagaidām atbildības uzņemšanos par savu dzīvi, kurā ietilpst arī sajūtas un emocijas, vien no bērna mēs šo atbildību negaidām, jo viņam vēl jāizspēlējas, daudz kas jāsaprot, jāgūst pieredze. Ja pieaudzis cilvēks šo atbildību nav gatavs uzņemties, bet cenšas atrast kādu citu vainīgo savās nedienās, tad ir jautājums – vai cilvēks vispār ir pieaudzis? Tad tā ir cipara pieci nepareiza izpratne – par to, kas ir brīvība, un kas – visatļautība. Brīvs cilvēks ir gatavs uzņemties atbildību par savu lēmumu sekām, - tāda ir atšķirība.

Kad ir interesanti – arī tas liecina par cipara 5 klātesamību. Dzīvesprieks – ja tas kaut kur ir pazaudējies, tad sāk bālēt arī interese par dzīvi. Kur meklēt prieku, kas nāk no sirds, nevis no prāta? Tad, kad cilvēks ir mierā, līdzsvarā ar sevi (cipars 2), prāts atslābst, un tad var sadzirdēt savu sirdsbalsi, - tā vienmēr pateiks, kas ir īsts, patiess, bet kas – vien prāta radīta ilūzija. Sajust un domāt ar sirdi, jo sirdij piemīt intuīcija un apziņa, - sirdsapziņa, bet prāts spēj vien modelēt situācijas pēc kaut kur dzirdētiem vai paša pieredzētiem šabloniem.

Cipars 5 – tas ir bērns, kas grib spēlēties – lai ir interesanti un aizraujoši! Priecāties un smieties no visas sirds - kā bērnībā, kad vēl nebijām iemācīti, ka “pieaugušam cilvēkam tā neklājas, ko par tevi padomās...”, un vēl citas “vērtīgās” zināšanas. Bet tā mazā meitenīte vai puisītis jau nekur nav pazudis, bet ir vien dziļi paslēpts – no svešu acīm, aiz bailēm būt nesaprastam, nepieņemtam, izsmietam vai noniecinātam. Un tad cilvēks uzliek masku, lai izliktos par to, kas viņš patiesībā nemaz nav, - ciparam 5 piemīt ļoti laba aktiermeistarība.

Mīlēt no sirds, darīt sirdsdarbu, nodarboties ar sirdslietām, radīt un priecāties par paveikto, piedzīvot visu plašo emociju gammu, ko vien dzīve var piedāvāt – tas nozīmē būt dzīvam, būt cilvēkam, pieņemot un iemīlot sevi – ne tikai to veiksmīgo, bet arī ar visiem trūkumiem un ēnas pusēm. Būt mīlošam, empātiskam, līdzjūtīgam – tiekties uz šo skaistāko cilvēcības virsotni. Būt Cilvēkam.

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Pasauls redzējums caur cipara 4 prizmu

Cipars četri ir viens no četriem pasaules organizācijas skaitļiem, - teikts Pitagora mācībā, pamatojot to ar vienkāršu matemātisku darbību:  1 + 2 + 3 + 4, kas summā ir 10 – atgriežoties atkal pie sākotnējā cipara 1 (1 + 0 = 1), kas nu jau “kļuvis gudrāks” - ir notikusi pāreja nākamajā līmenī, par ko liecina nulle, kas seko aiz cipara 1, nulle – tā ir transformācija, vieta, kur var sākties kaut kas jauns.

Cipars 4 raksturo pasaules uzbūves principu, to var atainot plaknē ar četriem punktiem, kas savstarpēji savienoti, veido ģeometrisko figūru - četrstūri. Kvadrāts baltu dzīvesziņā tiek apzīmēts kā pasaules galdiņš, kas sevī ietver gan garīgo, gan materiālo, – gan izpausto, jau realizēto, gan arī neizpausto potenciālu. Sakrālajā ģeometrijā tas ir krusts, - gan statiskais jeb taisnais krusts, gan slīpais jeb rotējošais krusts. Taisnajam krustam viena to veidojošā taisne it kā savieno zemi ar debesīm, bet otra taisne, kas to perpendikulāri krusto, ir horizontāla, paralēla zemei.

Abām taisnēm krustojoties, veidojas centrs, kur simboliski ir cilvēks – starp debesīm un zemi, savienots ar savu dievišķo pirmsākumu, ko simbolizē vertikālā taisne. Savukārt, horizontālā taisne simboliski ataino to, kā cilvēka realizējas materiālajā pasaulē. “Katram savs krusts jānes” – krusta ceļš, kas katram jānoiet – arvien paplašinoties, pieņemoties gudrībā, kur noteicošais indikators būs tas, kā tas izpaužas materiālajā - redzamajā plānā – cik cilvēks ir mīlošs, pieņemošs, līdzjūtīgs, kā viņš jūtas pat, kādas ir attiecības ar līdzcilvēkiem, cik sakārtota ir vide, kurā viņš atrodas, un arī materiālās lietas, kas atrodas viņa pasaulē. Nav būtiski pat ko viņš dara savā ikdienā, bet gan kā viņš to dara. Savukārt, rotējošais krusts simbolizē kustību, - attīstība vienmēr ir nebeidzama kustība uz priekšu.

Ciprs četri simbolizē laiku - ceturto dimensiju, kurā notiek 3D realitāte – mūsu redzamā dzīve uz zemes. Četras debess puses, četri gadalaiki, četras stihijas – tik daudz visa kā var izteikt tikai ar vienu ciparu, kur katra no komponentēm ir ar dziļu un noteiktu jēgu!

Cilvēks vienmēr tiecas pēc kaut kādas jel stabilitātes, un, lai to savā dzīvē nodrošinātu, viņš cenšas visur ieviest savus noteikumus, dzīvojot pēc paša noteiktajiem principiem, kas visbiežāk ir tikuši iemācīti. Bet ne vienmēr mums gribas pieņemt citu noteikumus – un tad rodas savstarpējs konflikts, ko katrs cenšas risināt pēc savas pieredzes un tolerances līmeņa. Kad cilvēks grib iegādāties mājokli – arī tā ir vēlme pēc stabilitātes, jo jebkurai telpai un katram ķieģelim, no kā tā tiek būvēta, ir četri stūri – tas enerģētiski rada drošības sajūtu.

Cilvēka dabā ir prasīt no Dzīves garantijas, bet vienīgais, kas tiešām pasaulē ir stabils un pat ir ar garantiju – tās ir pārmaiņas! Tāpēc nav jēga par to cepties, bet vienkārši dzīvot – iet, darīt, radīt, piedzīvot - neskatoties ne uz ko, turpināt kustību. Nav jēgas kaut ko gaidīt – kad beigsies krīze, kad beidzot būs notikusi tā pāreja uz jauno zemi, kad būs vairāk naudas – tā arī var paiet visa dzīve, kaut ko gaidot, un neko tā arī nerezlizējot.

Cipars 4 izpaužas mūsu ikdienā kā praktiska, radoša darbošanās – gan vienatnē, gan sadarbojoties. Tie ir mūsu četri stūrakmeņi, kur mēs gribam justies stabili – es pats (mans fiziskais ķermenis un veselība – fiziskā, emocionālā, mentālā), mana ģimene, manas attiecības un mana virzīšanās uz priekšu – darbā un jebkuru mūsu mērķu sasniegšanā. Kā negatīvās iezīmes cipars 4 mūsu raksturā var izpausties kā principialitāte, spītība, greizsirdība, darbaholisms, skopums, nespēja sadarboties, likumu pārkāpšana, parazitēšana.

Mēs ikviens esam savas pasaules centrs – arī jebkura kustība, attīstība sākas no centra – no katra paša. Izdarot soli, notiek paplašināšanās, un svarīgākais ir noturēt līdzsvaru – starp garīgo un materiālo dzīves pusi, - "galdiņam ir četri stūri - visi četri vajadzīgi" - to māca mūsu dainas, un arīdzan cipars četri.

Ja attīstīsimies tikai materiālajā sfērā, tad būsim atstājuši novārtā savu dvēseli, savas sajūtas, - iesākumā gan cilvēks var izjust gandarījumu par materiālajā plānā sasniegto, bet vēlākā laika posmā iedomātā laimes sajūta ir kaut kur pagaisusi... Vai arī, ja cilvēks attīsta tikai savu iedomāto garīgumu, uzbūvējot kaut kādu debesskrāpim līdzīgu iedomu celtni, un kad pats savās fantāzijās uzrāpies jau pašā smailē, no kurienes pavisam grūti saskatīt, kur nu vēl sajust savus apkārtējos cilvēkus, un te – milzu ego vairs nespēj noturēt līdzsvaru, un pie mazākās vēja brāzmas vai satricinājuma noripo zemāk par viszemāko – tur tad viņš atrodas – vietā, ko iepriekš bija iedalījis citiem... Ja cilvēks pēc tāda kritiena spēj piecelties – tad beidzot var sākties garīgā attīstība.

Cipars četri – dievišķā kārtība, kas nekad nav tikusi atcelta, tās nezināšana vai neizpratne neatbrīvo no atbildības par savu rīcību un tās izraisītajām sekām – tā arī ir vienīgā universa nemainīgā daļa.

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Pasauls redzējums caur cipara 3 prizmu

Šoreiz par ciparu 3, - vai zini, kur tas simboliskā nozīmē parādās tavā ikdienā? Tas notiek ikreiz, kad izdari kaut kādu izvēli, kad pieņem lēmumu – kamēr tu vēl domā, izvērtē vai arī šaubies – tas ir cipars 2, bet, kad lēmums ir pieņemts, kad izvēle ir notikusi – no sirds un ar prieku, un to pieņem arī sajūtas, tad vai nu uzreiz, vai pēc kāda laika tas materializēsies – ienāks tavā dzīvē. Piemēram, ja veikalā pielaikoji kurpes, un vienas no tām izvēlējies – tad tās tavā dzīvē parādās jau uzreiz, tiklīdz kā par tām samaksā. Bet, ja lēmums ir bijis par kaut ko daudz lielāku, piemēram, par mašīnas iegādi – tad tur laika nobīde var būt daudz ilgāka – atkarībā no tā, vai tev tam vajadzīgie resursi jau ir uzreiz, vai arī pie tiem vēl jātiek.

Cipars trīs – Svētā Trīsvienība – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Svētais Gars -  mūsu dzīves galvenie pamatprincipi. Tā ir kā visa radīšanas formula: ideja – sajūta (“jā” vai “nē”), - akcepts realizācijai, vai arī noliegums realizācijai. Mūsu dzīvi taču rada gan pieņemtie lēmumi, gan nepieņemtie lēmumi, - gan darbība, gan bezdarbība –, viss notiek tā vai tā, jo nekad nav tā, ka nenotiek nekas – ja dārzs netiek ravēts un laistīts, tad vai nu tas aizaug ar nezālēm, vai arī izkalst – bet notikt kaut kas notiek tāpat, vienīgi – vai mums vienmēr patiks rezultāts? Tādēļ jau ir tas stāsts par apzinātu savas dzīves radīšanu, lai realizētos tas, ko patiešām gribam!

Cipars 3 – tas ir par augšanu un paplašināšanos, par radošumu, radīšanu un būšanu harmonijā – ar to, kas ir radies, un kā tas attīstās, - nu gluži kā Dievs, kas visu, ko bija radījis, atzina par labu esam! Mēs arī ikviens esam Dievs, - tikai katrs savā dzīvē, bet liela daļa cilvēku nez kāpēc tam vienkārši netic un turpina neko nedarīt, vien cerēt un gaidīt, ka atnāks kāds brīnumdaris un viņu vietā visu noorganizēs un sakārtos. Kaut kas jau arī sakārtojas pats no sevis, vien rezultāts var izrādīties kā tas nekoptais dārzs – kad kaut kas jau tajā izaug, bet ne tas, ko cilvēks patiesībā bija gaidījis.

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Pasauls redzējums caur cipara 1 un 2 prizmu

Interesanti, ka cilvēki savā ikdienā bieži vien runā skaitļu valodā, paši to nemaz nenojaušot. Piemēram, kad mēs sakām: “Es, man” – tad runa ir par ciparu 1. Savukārt, teikums: “Es jūtos kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis”, - tajā “es” ir cipars 1, bet “sabiedrība” ir kopējs, vienots veselums, kas arī ir cipars 1, tātad – cipars 1 var būt gan kaut kāda kopuma viena, atdalīta daļiņa, gan arī ar to var apzīmēt šo visu vienoto kopumu.

Kad stāstām par savām sajūtām, tad tas ir cipariņš 2, jo tad novērtējam sevi, kā mēs jūtamies – labi vai slikti, kas ir cipara 2 abas galējības, līdzīgi kā polaritātes “+” un “-”, kas arī ir divas galējības. Kad vērtējam jebko, kas mums der, kas neder, kas patīk un kas nē - arī tas ir par ciparu 2.  

Visa vienotībā, ciparā 1, ir iekļautas arī šīs cipara 2 abas polaritātes “+’un “-“, ar ko var apzīmēt arī vīrišķo un sievišķo sākotni, kas viena bez otras nepastāv, bet atrodas nemitīgā mijiedarbībā, pārejā no viena uz otru, no redzamā (+) uz neredzamo (-), - no gaismas uz tumsu, no materiālā uz garīgo.

Vai diena ir labāka par nakti? Vai vajadzīga ir tikai diena, un nakts nekam nav derīga? Iedomāsimies, ka diena, ko varam apzīmēt ar (+) zīmi, – kad notiek intensīva darbība, - nekad nebeigtos, un nakts (-) nemaz neiestātos – nebūtu šīs tumsas, kad beidzot gaisma tiek izslēgta, darbi tiek pārtraukti, un var atslābt, doties pie miera... Pasaule laikam sajuktu prātā ātri vien, jo tiktu izjaukts līdzsvars.

Nedualitāte – ar to būtu jāsaprot, ka šajā vienotajā veselumā viss jau ir iekļauts, un mums ikvienam ir dota izvēle, kā pret to attiekties. Manuprāt, vislabāk ir ar pateicību pieņemt gan dienu, gan nakti, izprotot savas mācību stundas, – dzīvot ar prieku, izjūtot dzīves garšu. Protams, ir arī iespēja veltīt savu enerģiju, lai cīnītos ar nepilnīgo pasauli, kas neatbilst kut kādai paša iedomātajai vīzijai.

Kuru no šīm divām dzīves pozīcijām ieņem tu?

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Intriģējošais 23.03. 2023!

23.03.2023 – atkal viens no interesantajiem datumiem, un lai gan tas nav no tā sauktajiem “spoguļdatumiem”, tomēr cilviēkiem tas ļoti patīk, - par to liecina arī ziņas no dzimtsarakstu biroja, ka daudzi pāri tieši šo dienu ir izvēlējušies par savu kāzu dienu. Kā jau zināms, sakritību un nejaušību Visumā nav, viss ir balstīts uz noteiktām likumsakarībām, paši cilvēki par savu izvēli varbūt varētu vien pateikt to, ka šie cipari smuki izskatīsies laulības apliecībā, bet  dvēsele noteikti zina, kāpēc tieši šī diena, kādu ceļu noiet kopā ir izvēlējušies abi cilvēki. Datumi, cipari paši par sevi nav ne labi ne slikti, ja prot tos lasīt, tad ir iespēja dzīvot vieglāk, jo zināšanas dod izpratni, un tad ir vieglāk pieņemt visdažādākās dzīves situācijas.

Pavisam īss skatījums par šīs dienas datu rindu. Dienas enerģētika pati par sevi var būt mainīga, jo datuma un mēneša summa ir 8 (23 + 03 = 2 + 3 + 0 + 3 = 8). Tas nozīmē, ka šodienas sarunātie plāni var tikt koriģēti – pat tā, ka tie “apmet kūleni”, un notiek pilnīgi ne tas, kā bija domāts, pārbaudījums ir uz to, kā cilvēks pats pret to attieksies – tā arī notikumi risināsies. Bet, toties, dienas mērķis ir cipars 6, kas ir ģimenes skaitlis. Šīs dienas kodi, kas veidojas no datu rindas 23032023, ir 156/112 – tas parāda, ka veiksmīgas ģimeniskas attiecības var izveidot, ja katru situācijas risināšanu cilvēks sāk ar sevi, meklējot radošu un elastīgu pieeju, neieciklējoties uz sevi, vai tikai uz vienu pareizo variantu, bet atrodot tādu risinājumu, kur būs ieguvējas visas iesaitītās puses – tā ir cipara 6 būtība – ģimene, komanda, savējie.

Cipars 6 ir vienlaicīgi gan ceļš, kas ejams, gan arī uzdevums. Ar šo rezonē arī otra koda daļa – 112 – jāņem vērā, ka arī otrs cilvēks, kas tev blakus, ir tev līdzvērtīgs, neviens nav ne augstāks, ne zemāks, ne labāks, ne sliktāks - “es kā tu, tu – kā es” – attiecībām un savstarpējai komunikācijai ir jābūt balstītiem uz ieklausīšanos, otra cilvēka sadzirdēšanu, pieņemšanu – tāds, kāds viņš ir, nepārtaisot pēc saviem noteiktajiem priekšrakstiem. Ja šis viss tiks ņemts vērā, tad ir iespēja veidot uz savstarpēju sadarbību balstītas attiecības, kur ieguvēji būs visi.

Šīs dienas sociumā valdošais enerģētiskais fons ir 7 1 (3) 6 (5), kur 7 ir 2023. gadam atbilstošais cipars; 1 – marta mēnesim atbilstošais cipars, un, protams, 3 – marta mēnesis; 6 – šīs dienas datumam atbilstošais cipars, 5 – šīs dienas datums (2 + 3). 7 – tās ir jaunas zināšanas, ceļš zem kājām; 1 – jauns sākums; 3 – komforta skaitlis, vēlme labi justies – un, lai tā būtu, ir attiecīgi jārīkojas; 9 – izvēlēties to labāko, tāda lēmuma pieņemšana, lai visas iesaistītās puses būtu apmierinātas; 5 – darīt visu ar prieku un no sirds.

Lai gan Zemes pavadonis Mēness šodien gandrīz visu dienu ir bez noteikta kursa, tas ir – neatrodas nevienā no zodiaka zvaigznājiem (pulksten 10:50 – 20:43), un tāda tā atrašanās vieta tiek dēvēta par “čika laiku” – enerģijai nav konkrētas virzības, - es uz to skatos kā uz Visuma doto iespēju cilvēkam pašam ievirzīt visu notiekošo sev vēlamajā gultnē – ko pats radīsi, tas tev arī būs – emocionāli neitrāls brīdis, nulles punkts, visa iespējamība. Un 3. mēness diena – jauns mēness, kad visam ir iespēja augt un zelt – ar bērna prieku sirdī – dari, un viss notiks! Ir taču ceturtdiena – Jupitera diena, Jupiters tiek dēvēts par veiksmes un laimes planētu, tas pavairo visu, ko šajā dienā radi, izvēle paliek katra paša ziņā.

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Spoguļdatums 2302 2023

23.02.2023 – numeroloģijā datu rindu pieraksta kā vienotu, bez atdalīšanas ar punktiem - 23022023 – šīs dienas tagadnes rindas ciparu kods, kas veido spoguļattēlu – dienas enerģētika atspoguļo šī gada enerģijas - un otrādi. Ciparus var traktēt no dažādiem aspektiem, balstoties uz to, kam tiek pievērsta lielāka uzmanība. Vēlos padalīties ar savu redzējumu par šīs dienas vēstījums, un kā to vislietderīgāk varētu izmantot.

Lai traktētu dienas enerģiju, nozīme ir katram ciparam, bet viena no noteicošajām, kas parāda katras dienas fonu, ir personālais skaitlis, ko iegūst, saskaitot līdz viencipara skaitlim datumā un mēnesī esošos ciparus: 23.02. = 2 + 3 + 0 + 2 = 7. Cipars 7 parāda to, kas šodien cilvēkiem ir aktuāls, kas tos interesē – tās ir visa veida zināšanas, izzināšana, informācija, tajā skaitā – arī savstarpējā komunikācija. Skaitlim septiņi piemīt vārda (un arī domu) spēks, tādēļ ir īpaši jāpiedomā, ko domājam un runājam, kā arī kādi ir mūsu patiesie nodomi.  Saskaitot visus ciparus gada skaitlī, mēs iegūstam to pašu rezultātu, kas ir cipars 7. Tas nozīmē, ka šie abi skaitļi savstarpēji rezonē, rezultāts notiek daudz ātrāk.

Savukārt, saskaitot skaitļu rindu 23022023 līdz vienciparam, summāri veidojas 5 – kas vēsta – esi radošs, lai izmainītu patreizējo situāciju, un kļūsti brīvs – no saviem prāta uzstādījumiem, kas traucē tev realizēt jebko, ko tu patiesi vēlies no sirds! Šī diena piedāvā iegūt vai arī izmantot jau esošās zināšanas, kā to vislabāk izdarīt – radīt to, ko patiesi vēlies. Savukārt, sastādot šīs dienas enerģētikas nākotnes un pagātnes kodus, kas ir 145/101 - vairākkārtēja cipara 1 atkārtošanās vēsta - dari pats, paļaujies uz sevi, tikai ievēro visuma un cilvēku pieņemtos likumus, bet neaizmirstot par cilvēcību. Savukārt, sastādot dienas būtības mandalu, arī tās kodolā ir cipars 7, kas veidojas summāri veidojas no 88 – šīs dienas būtība ir radīt pārmaiņas vai arī dot iespēju mainīties pašiem. Tur, kur ir iesaistīts cipars 8 – pārmaiņas būs neizbēgamas. Atgādināšu, ka pārmaiņas var notikt trijos līmeņos, kas atbilst 3D sistēmai, kurā vēl joprojām dzīvojam, jo varbūt kāds pēc tam teiks, ka nekas jau tāds nenotika. Lai notiktu pārmaiņas fiziskajā plānā, ir vajadzīgs laiks, viss sākas ar izmaiņām mūsu domāšanā un attieksmē, sajūtās – tam noteikti būtu jāvelta sava uzmanība.   

Un vēl es ieteiktu šodien vairāk pievērsties tieši karmiskām situācijām – pastrādāt, sakārtot kādu “grābekļu” jautājumu, kas varbūt jau sen nedod mieru un tiek atlikts no reizes uz reizi. Ieteiktu būt vērīgiem, kļūt par vērotājiem – tas ļaus pamanīt to, kas ikdienas steigā ir paslīdējis garām.

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Zemes pavadoņa Mēness apzīmējums numeroloģijā - dubultcipars 2 - 7

Par Mēnesi un tā ietekmi uz cilvēkiem var dzirdēt dažādus viedokļus – ka tas ir radīts mākslīgi un ir saistīts ar tumsas spēkiem, un tā joprojām. Tomēr, neskatoties uz to, kā tas ir radies, un ar kādiem spēkiem saistīta tā ietekme, zinātniski ir pierādīts, ka Mēness ietekmē uz Zemes ūdeņu paisumus un bēgumus, un ja jau cilvēks sastāv no vairāk kā septiņdesmit pocentiem ūdens, tad tas ietekmē arī fizioloģiskos procesus viņa ķermenī. Turklāt, visi fizioloģiskie procesi nenoliedzami vienmēr ir saistīti ar mūsu sajūtām un emocijām – piemēram, paaugstināts asinsspiediens – fizioloģisks process, kas rada sajūtu – sāpes galvā. Savukart, no sajūtām rodas emocijas – tādas, kā pret esošo situāciju attiecas mūsu prāts.

Šos procesus var aprakstīt arī caur numeroloģijas un astroloģijas prizmu. Numeroloģijā Mēnesi, kas ir Saules gaismas atspoguļojums, apzīmē ar dubultciparu, kas ir 2 – 7. Cipars 2 – tie ir Iņ procesi, kas vērsti uz iekšu; tumšā, neredzamā puse, ieelpa, atspoguļojums, zemapziņa; tās ir mūsu sajūtas un emocijas. Savukārt, cipars 7 raksturo planētu Neptūns. Kāda saistība ir šīm divām planētām, un līdz ar to arī cipariem 2 un 7?

Astroloģijā Mēness, kura mājvieta ir 4. māja, kur saimnieko Vēža zodiaka zvaigznājs, simbolizē cilvēka dvēseli, tās ir mūsu mājas, saknes, māte, pirmsākums... Kā jūs domājat, vai mūsu saknes ir uz Zemes vai debesīs? Savukārt, planēta Neptūns, kas pārvalda noslēdzošo 12. māju Zodiaka aplī, ko pārstāv Zivju zvaigznājs – simbolizē pasaules okeānu, kur ir viss, kas ir, tā ir pāreja uz nākamo ciklu, un cipars 7 parāda, kāds ir mūsu dvēseles karmiskais uzkrājums, kas ir līdzi mūsu mugursomā, kad iemiesojāmies šeit, uz Zemes. Karmiskais uzkrājums – tas nav tikai “slikti”, tie ir arī mūsu īpašie talanti un spējas, tā ir visa mūsu dvēseles bagātā pieredze.

Tātad, planēta Mēness aktivizē cilvēkā sajūtas un emocijas – to bagāžu, kas ir mūsos pašos, jo Mēness taču ir spogulis, un ja kādam liekas, ka tas ir saistīts ar kaut kādiem tumsas spēkiem, tad atkal jāatceras – tā ir tumšā puse, kas ir cilvēkā pašā, kas ir jātransformē, jāattīra. Tas ir iespējams tad, kad cilvēks pats beidzot sāk apzināties un saprast, ka šī leiputrija vairs nav viņam vajadzīga, ka tagad viņš grib piedzīvot un izpaust citas sajūtas – tādas, kas rada pozitīvas emocijas un prieku!

Jo apaļāks top debesīs redzamais Mēness sirpis, jo vairāk aktivizējas arī cilvēku radošums (vai arī sviests prātos – par to noteikti var daudz pastāstīt tie, kas strādā medicīnas un apkalpojošajās sfērās), tādēļ, ja kādam ir šaubas, vai pilnmēness laikā ir vēlams veikt kaut kādas darbības vai rituālus, kas saistīti ar radošiem procesiem, tad mana atbilde ir – noteikti jā, jo, lai kaut ko radītu, tajā ir jāieliek sajūtas un sava enerģija, kas šajā laika periodā kā reiz ir pašā virsotnē (ar rituāliem gan jābūt īpaši uzmanīgiem, ja par to, ko dara, nav izpratnes un pārliecības, tad labāk no tā būtu tomēr atturēties). No savas pieredzes varu teikt – mans mīļākais un dvēselei tuvākais “rituāls” ir meditācija – vēršoties sevī, savienojoties ar savu augstāko Es, lūdzot aizsardzību un palīdzību gaismas spēkiem, un ieklausoties savās sajūtās. Tam nav nepieciešamas nekādas īpašas dienas, tomēr izmantojot dabas ciklus un laika lūkas, rezultāts ir jaudīgāks.

Sajūtas un emocijas numeroloģijā var izteikt ar ciparu 2, savukārt, spēju radoši izpausties – ar ciparu 7. To, cik lielā mērā mums šādas īpašības piemīt, var noteikt pēc cilvēka dzimšanas datiem sastādītajā matricā - cik tajā ir divnieku un septītnieku. Matricā šo ciparu var arī iztrūkt, bet tas nenozīmē, ka cilvēkam šīs kvalitātes nav, bet piepūle un darbs gan tajā būs jāiegulda. Zīmes ir mums visapkārt, ja vien ir interese un prasme tās izlasīt. Būt vērīgam, sajust, ievērot, sadzirdēt – jo dzīve visu laiku ar mums komunicē, piedāvājot visdažādākos ceļus, un, lai arī kāda būtu izvēle, vienalga - agri vai vēlu - nonāksim tur, kur mums jānokļūst, lai arī dažreiz sanāk apmest kādu papildus cilpu, bet – vai tad Dievam dienu trūkst?

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Universālie skaitļu principi. Cilvēka individuālais Visuma kods

“Mani nogurdina lielās lietas un norises. Es meklēju lielās norises mazajās.” (I. Ziedonis, Epifānijas). Šis citāts mani rosina domāt par to, kā viss ir. Spogulis, spoguļošanās, - dualitāte. Šie principi ir visur, visapkārt, tie ir iekodēti arī skaitļos, bet ne visi spēj tos ieraudzīt. Ar tiem var aprakstīt gan uz planētas Zeme, gan Visumā pastāvošās likumsakarības, gan arī raksturot cilvēku kā vienu no Zemes un arī Visuma sastāvdaļām. Uz planētas Zeme pastāv dualitāte, un arī ciparu enerģijas principi to atklāj, vienmēr būs “+” un “-“, pozitīvais un negatīvais, nosacīti labais un ļaunais, un tas viss pastāv vienlaicīgi, tādā veidā atgriežoties pie nedualitātes, jo patiesībā jau viss ir viens un pastāv pastāv vienlaicīgi.

Mani vienmēr ir interesējis cilvēks un tas, kā viņš iekļaujas Zemes un Kosmosa ritmos. Kad cilvēks piedzimst, viņam tiek piešķirts unikāls ciparu kods, kas sastāv no dzimšanas datuma, mēneša un gada skaitļiem. Cilvēks piedzimst konkrētā ģimenē, saņemot uzvārdu, un vēl viņam ir savs vārds, ko iedod vecāki. Lai pētītu smalkāk, kā cilvēks šo kodu varēs realizēt, tad būtu jāņem vērā arī valsts, pilsēta, ciems, iela, mājas numurs un citi parametri, ko visu tad arī būtu jāpārvērš ciparos. Protams, lielu ietekmi atstāj audzināšana un apkārtējās vides ietekme. Bet šoreiz sniegšu ieskatu tikai par to, kā skaitļu universālie principi atspoguļojas cilvēka visuma kodā. Raksta beigās ir piemērs, kā sastādīt savu Visuma kodu. Lai būtu interesantāk lasīt, šoreiz ir ieteikums to sākt “no otra gala”.

Cipars “1” – tas var būt gan viena, atsevišķa vienība, ko var apzīmēt ar punktu, gan arī viens n-to vienību viss kopums, ko var apzīmēt kā apli - atkarībā no tā, kāds ir mērogs. “1” – tas ir centrs. Pēc tā, kādi skaitļi ir iekļauti cilvēka dzimšanas datos (dzimšanas datums, mēnesis, gads, vārds, uzvārds), var noteikt cilvēka raksturu – gan pozitīvās, gan negatīvās īpašības, var redzēt cilvēka rīcības modeļus, domāšanas veidu, izprast viņa pasaules uztveri, komunikācijas veidu, pat to, kā cilvēks “jūtas savā ādā”. Kā šie skaitļu principi izpaužas cilvēka raksturojumā?

Ja dzimšanas datos ir vieninieki, tad tas atspoguļosies kā konkrētas rakstura iezīmes, un jo vairāk attiecīgais cipars šajā skaitļu rindā būs pārstēvēts, jo attiecīgā cipara īpašības būs izteiktākas, spilgtākas – gan pozitīvās, gan arī negatīvās. “1” – tas ir “es” – es esmu centrs, es pats visu nosaku, ap mani viss notiek. Es eju uz mērķi (jo vairāk vieninieku, jo cilvēks ir mērķtiecīgāks, arī autoritārāks, uzspiež citiem savu viedokli). Tas, kuras īpašības cilvēks kops – pozitīvās vai negatīvās – būs atkarīgs gan no viņa audzināšanas, gan no apzinātības.

Cipars “2” – dualitāte. Vārda saknē “Dievs, Dievīns” ir ietverts cipars “2”. Dievs ir viens, tajā ir viss iekļauts, bet, lai Dieva pasaulē izpaustos ar cilvēka piecām maņām aprakstāmā un uztveramā veidā, lai pasaule kļūtu saredzama, sajūtama, sadzirdama, saožjama un aptaustāma - tā izpaužas kā duāla – piemēram, ja nebūtu tumšs, tad kā gan cilvēks zinātu, ka ir gaišs; ja nebūtu slikti, tad kā gan varētu zināt, kas ir labi utt. Jo “2” – tās ir divas galējības, divi pretpoli. Ja dzimšanas datos ir divnieki, cilvēka raksturā tas izpaužas kā komunikācija (arī tenkošana), partnerība, vērtēšana, viss tiek izsvērts abos svaru kausos, kas var izpausties vai tikt uztverts kā kašķīgums, piekasīgums; tās var būt šaubas par pareizā lēmuma pieņemšanu. Tās ir sajūtas, jūtīgums. Dzīvošana divās galējībās.

Cipars “3” – harmonija starp divām galējībām; domāts – sacīts – darīts. Radīšanas, radošuma princips; pirmā telpiskā figūra - trijstūris. Augstums – platums – garums – X,Y,Z asis, 3D sistēmas uzbūves pamatprincips.

Ja dzimšanas datos ir trijnieki, cilvēka raksturā tas izpaužas kā radošums, mākslinieciskie talanti, tiekšanās uz harmoniju, šad tad cenšoties to ieviest arī citu dzīvēs, nepajautājot, vai tas viņiem ir vajadzīgs. Cilvēks ir apveltīts ar entuziasmu un labu humora izjūtu, bet, ja viņa idejas netiek atbalstītas, tad entuziasms var strauji noplakt. Cipars 3 – tas ir mūsu domāšanas un informācijas uztveres veids – vai mēs pasauli redzam detalizēti, vai arī mūsu skatījums ir globāls. Trīs – tas ir gan informācijas uztveres kanāls, gan arī raidītājs.

Cipars “4” – atklāj galvenos Visuma uzbūves principus - tās ir četras debess puses, četras stihijas, tas ir laiks - 3D sistēmas ceturtā komponente. Krusts – gan statiskais, kas simbolizē pabeigtību, gan arī rotējošais krusts, kas sibbolizē kustību, rotāciju. Ģeometriskā figūra – kvadrāts, kas simbolizē pasauli ar visām četrām debess pusēm. Kārtība, likumi un noteikumi, robežas, stabilitāte. 2 + 2 = 4 – tie ir divi savstarpēji krustoti galējību pāri. Četri – tā ir stabilitāte, vajadzība pēc drošības. Piemēram, ja cilvēks grib iegādāties nekustamo īpašumu, tad simboliskā ziņā viņam ir vajadzīgi šie četri stūri – drošība.

Ja dzimšanas datos ir četrinieki, cilvēka raksturā tas izpaužas kā likumu un noteikumu ievērošana, prasība pret citiem, lai tie ievērotu noteikumus, it īpaši viņa uzstādītos, ko citi var uztvert par piekasīgumu. Lai iegūtu stabilitāti, atbilstošu saviem uzstādījumiem, cilvēks ir gatavs ļoti daudz strādāt, kas var pāraugt arī darbaholismā. Cilvēkam piemīt izturība un sīkstums.

Cipars “5” – “Cilvēka skaitlis”. Krusta zīmei organiski izveidojas centrs – cilvēks pasaules centrā. Sakrālās ģeometrijas figūra – piecstaru zvaigzne – pentagramma, kas ir ļoti spēcīga aizsardzības zīme. Šajā piecstaru zvaigznē mēs varam iezīmēt cilvēka figūru ar izplestām rokām un kājām. Šī figūra, ja to velk ar vienu, nepārtrauktu rokas vilcienu, atklāj, kā ir savstarpēji saistītas visas četras stihijas, ko savieno Ci, Ki vai prāna. Pēc tāda pat principa ir savstarpēji saistīti cilvēka orgāni – to jau sen māca dažādas austrumu skolas, zināmākās no tām – ķīniešu, tibetiešu un japāņu. Pentagramma tiek saistīta arī ar velnu – un tas nav nekāds brīnums, jo kur ir Dievs – radošais princips, tur vienlaicīgi ir arī velns, kas simbolizē ārdošo principu. Mēs katrs savā dzīvē varam būt vai nu radītājs, vai arī postītājs – tādas izvēles mums tiek piedāvātas ik dienas, un tikai no mums pašiem būs atkarīgs, uz ko mēs vērsīsim savu enerģiju – vai ļausimies slinkumam un pašplūsmai, vai arī uzņemsimies atbildību pilnībā par savu dzīvi, paši pieņemsim savus lēmumus, noteiksim savus mērķus un droši dosimies to virzienā.

Ja cilvēka dzimšanas datos ir cipars 5, tad viņam piemīt tādas īpašības kā radošums, daudzpusīgums, zinātkāre, laba mākslinieciskā gaume un estētiskās dotības, viņš mīl pārmaiņas un dažādību., ir pietiekami elastīgs dažādās dzīves situācijās. Īpašu nozīmi piešķir savai personiskajai brīvībai, lai nekas un neviens viņu neliktu nekādos rāmjos. Tai pat laikā, cilvēks var būt pārāk nepastāvīgs un neprognozējams, kas var apgrūtināt saskarsmi ar līdzcilvēkiem. Cipars 5 – tas ir mūsu iekšējais bērns, kas spēj priecāties un smieties bez jebkāda iemesla, mīlēsim un lolosim to!

Cipars “6” – vīrišķā un sievišķā, Iņ un Jaņ, 3 + 3, divu augšup un lejup vērstu trijstūru apvienojums, kas izveido sešstaru zvaigzni – heksagrammu. Salamona gredzens jeb zīmogs. Simbolizē zemes ķermeņa un debesu vieduma apvienošanos. Cilvēkam jāiemācās būt laimīgam savā ķermenī! Cipars 6 – tas ir pārejas skaitlis – gan no garīgā plāna – uz materiālo, gan no materiālā plāna – uz garīgo, savā ziņā – brīnumu skaitlis. Ne velti gan sestajā Mēness dienā, gan sestajā Saules dienā Visums mums dod iespējas radīt brīnumu! Šis cipars saistās ar zemes enerģiju – kā jebkam piešķirt taustāmu veidolu, taču ne visiem ir spēja jebkuru veidolu sataustīt un sajust, bet tas tomēr nenozīmē, ka šis veidojums – enerģētiskā vai materiālā formā - nepastāv.

Šī cipara enerģija cilvēka dzimšanas datos izpaužas kā ģimeniskums, draudzīgums, pieķeršanās, atbildība un sadarbība, atbalsts un līdzcietība, prasme rūpēties. Ja cilvēka dzimšanas datos ir sešinieki, tad viņam piemīt praktiskums un izpratne par materiālām lietām, kā arī laba estētiskā gaume. Tai pat laikā, cilvēks var būt pārlieku izšķērdīgs, uzbāzīgs un egoistisks, viņam var piemist tendence nomākt citu iniciatīvu.

Cipars “7” – tam bieži tiek piedēvētas maģiskas īpašības. Septiņstaru zvaigzne – Magu zvaigzne, Zālamana zīmogs. Septiņi simbolizē debesis, septiņas planētas – septenera planētas (Saule, Mēness, Marss, Merkurs, Jupiters, Venēra, Saturns) un to savstarpējo mijiedarbību, kas nosaka mūsu ikdienas – nedēļas dienu ritmu, un arī septiņu gadu ciklu. Septiņi – tas ir eņģeļu skaitlis, ja savā ceļā bieži šo skaitli redzi, tad eņģeļi noteikti sūta tev zīmes! Protams, ka viņi tās sūta arī ar citiem skaitļiem un citādos veidos, tikai jābūt vērīgam un jāspēj tās sajust, un ieraudzīt. Skaitlis 7 - septenera sistēma – tas ir mūsu pasaules uzbūves modelis un princips,  7 simbolizē zināšanas un informāciju.

Ja dzimšanas datos septītnieki ir, tad cilvēks ir zinošs, viņam piemīt zinātkāre, labas spriestspējas, ir attīstīts intelekts, nosliece uz filozofiju, ir labas oratora dotības, viņš tiecas visādos veidos izzināt pasauli – gan patstāvīgi ievācot informāciju, gan arī citiem uzdodot bezgalīgi daudz jautājumu. Piemīt pašpietiekamība, kas var pāraugt pārlieku lielā noslēgtībā, drūmumā vai pat depresijā. Viņš var sākt no citiem atsvešināties vai arī tos ignorēt. Var citus nosodīt par kaut ko, kļūt neiecietīgs.

Cipars “8” – atspoguļo Visuma likumu “Kā augšā, tā – apakšā”. Garīgās un materiālās pasaules līdzsvars. Nekas nevar būt tik garīgs, lai nemaz nebūtu materiāls, un nekas nevar būt tik materiāls, lai nemaz nebūtu garīgs. Šo principu vienmēr ir svarīgi atcerēties, lai cilvēki neieslīgtu vienas vai otras – materiālās vai garīgās – sfēras noniecināšanā, visam ir jābūt līdzsvarā. Šī skaitļa enerģija simbolizē arī došanas un ņemšanas principu, jo arī šai enerģijai ir jābūt līdzsvarā.

Tas ir karmas cipars – ko sēsi, to pļausi. Karmu var izpirkt, vērst par labu vai nu ar ciešanām, vai arī ar mīlestību, darot labus darbus – to katrs var izvēlēties pats. Bezgalības zīme, Sansāras rats, 4 + 4 – statiskā un rotējošā krusta apvienojums. Jo pasaulē nekas nemēdz būt statisks, pabeigts, tas var būt tikai īslaicīgi, viss ir kustībā.

Ja mēs iztēlojamies, kā būtu braukt ar riteni, kad viens no riteņiem ir saliekts “astotniekā” – nu tas būtu tā – kā pa kalniem – te – augšā, te – lejā. Tāda ir cipara 8 enerģija – sasniegt kaut kādu maksimumu – un tad atslābt vai būt bedrē, tādēļ cilvēkiem, kam datos ir astotnieka enerģija, ir jāmācās “braukt” (dzīvot) līganāk, bez pārmērībām. Viņiem piemīt aizrautība un azartiskums, kas ir ļoti labas īpašības, ja cilvēkam ir mēra sajūta, bet, kā zināms, vislabākais mērs ir - bezizmērs – un uz šī āķa cilvēki visbiežāk arī uzķeras. 8 – tas ir – visu vai neko – dzīvošana galējībās. Bet, neskatoties uz to, šiem cilvēkiem piemīt spēja piesaistīt veiksmi, vairot labklājību, godīgums, prasme mīlēt, viņi ir labsirdīgi, atsaucīgi, ļoti humāni un labestīgi, bet var kļūt arī valdonīgi, skopi, patmīlīgi, pārgalvīgi, pārāk aizrauties ar materiālām lietām, sākt izaicināt likteni.

Cipars 9 – noslēdz plakni, veidojas no 3 x 3. Deviņi pārstāv visu iepriekšējo ciparu apvienošanu, tajā ir iekļauts viss, visas zināšanas par lietu kārtību. Deviņi simbolizē matricu, pasaules uzbūves un radīšanas modeli un principu trijos plānos – fiziskajā, sajūtu un mentālajā līmenī. Tas ir viss kopums, robeža, cikla noslēgums, pēc tā ir vai nu beigas, nāve, vai arī pāreja jaunā līmenī, - sākums un beigas vienā punktā. Tajā ir iekļauts trejdeviņi princips – radīšanas algoritms. Cipars deviņi liek izdarīt izvēli un pieņemt lēmumu.

Tiem, kam dzimšanas datos ir cipars 9, piemīt spēja izvēlēties to labāko no tā, kas ir, vai no tā, kas tiek piedāvāts. Tā ir prasme noteikt prioritātes, atšķirt svarīgo no mazsvarīgā, spēja izprast lietu būtību. Viņiem ir analītisks prāts un prasme pielietot zināšanas, ir vēlme kalpot citiem, piemīt altruisms. Patīk pabeigt lietas līdz galam. Šiem cilvēkiem piemīt jūtīgums, kas var pāraugt pārlieku lielā emocionalitātē. Var piemist arī haotiskums, vienaldzība, norobežošanās no cilvēkiem, var kļūt par sevi nepārliecināti un atkarīgi no citiem, kas var pāraugt pilnīgā izolācijā no sabiedrības.

Piemērs individuālā visuma koda sastādīšanai.

Sandra Ināra Bērziņa

Dzimusi: 26.05.1982.

1. Pārvērš vārdu un uzvārdu (ja ir vairāki – tad visus) – skaitļos, izmantojot latviešu alfabētu:

1	2	3	4	5	6	7	8	9
A	Ā	B	C	Č	D	E	Ē	F
G	Ģ	H	I	Ī	J	K	Ķ	L
Ļ	M	N	Ņ	O	P	R	S	Š
T	U	Ū	V	Z	Ž

S A N D R A      I  N Ā R A       B  Ē  R Z  I  Ņ A

8  1  3  6  7  1     4 3  2  7  1      3  8  7  5  4  4  1

2. Uzraksta vienā skaitļu virknē visus ciparus, sākot ar dzimšanas datumu, mēnesi, gadu, tālāk seko vārds un uzvārds.

2 6 0 5 1 9 8 2 8 1 3 6 7 1 4 3 2 7 1 3 8 7 5 4 4 1

3. Saskaita, cik reizes dzimšanas datos katrs cipars atkārtojas, kā arī konstatē, vai kāds cipars netrūkst.

1 = 5x; 2 = 3x; 3 = 3x; 4 = 3x; 5 = 2x; 6 = 2x; 7 = 3x; 8 = 3x; 9 = 1x; 0 = 1x.

4. Izraksta 3 līdz 4 ciparus, kas atkārtojas 4 un vairāk reižu.

Cipari, kas jūsu dzimšanas datos visvairāk atkārtojas, ir jūsu stiprās puses, kas strādā arī kā vairogs, aizsardzība, ko izmantojat dažādu sarežģījumu atrisināšanai, tās ir īpašības un prasmes, ar kurām mēdzat “izbraukt” visās dzīves situācijās. Šajā piemērā cipari ir samērā izlīdzināti, līdzsvaroti, izņemot 1, kas atkārtojas 5 reizes, tādēļ var teikt, ka raksturā dominēs cipara 1 enerģija, cilvēks visvairāk dzīvē ir pieradis paļauties uz sevi, pats risināt savas situācijas. No pārējām sfērām – vairs nav izteiktu, viennozīmīgu vairogu, uz ko viņš paļaujas un izmanto, bet rīkojas vairāk pēc paša ieskatiem, kas attiecīgajā brīdī visvairāk uzrunās un liksies vispiemērotākais.

Piemērā ir pārstāvēti pilnīgi visi cipari, neviena netrūkst. Ja jūsu gadījumā kāda cipara trūkst, tad attiecīgajai tēmai nāksies dzīvē pievērst pastiprinātu uzmanību, nāksies šī cipara enerģiju cītīgi mācīties un izturēt ne vienu vien pārbaudījumu.

Ja jūsu dzimšanas datos ir nulles (datumā, mēnesī vai gadā), kā šajā piemērā – mēnesī, tad dzīve jums māca, ka lai kaut ko savā dzīvē atrisinātu, jums ir iespēja arī lūgt kādam palīdzību un tādā veidā iegūt sev vēlamo rezultātu – tikai jautājums ir – vai jūst to darāt?  

Kā jau tika minēts sākumā, mums katram ir šajā dzīvē iedota līdzi sava enerģijas lādīte, savi unikālie talanti un spējas, mūsu uzdevums dzīves laikā ir šos talantus atklāt un attīstīt. Un te mums var palīdzēt zināšanas, ko atklāj dzimšanas dati – datums, mēnesis un gads, kā arī vārds un uzvārds, jo katra cipara enerģija iekļauj sevī gan mūsu stiprās, gan vājās puses.

Mūsu dzīvē ik dienas mēs izdarām izvēles un pieņemam lēmumus, bieži vien pat neapzinoties to, jo darām lietas automātiski. Bet mēs varam tam sākt pievērst uzmanību, kļūt savā dzīvē vairāk klātesoši, sākt apzināties, ka tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai atbildību par savu dzīvi atdodam citiem un sevi redzam kā apkārtējo cilvēku un apstākļu upuri, vai arī atbildību uzņemamies paši un esam Dievi un radītāji katrs savā dzīvē!

Numeroloģija - ceļš, kā izprast sevi un apkārtējos

Pitagors savā laikā ir teicis, ka skaitļi pārvalda pasauli. Viņa numeroloģiskie pētījumi galvenokārt balstās uz to, ka skaitļi glabā Visuma noslēpumu. Platons, kurš bijis Pitagora teoriju uzticīgs piekritējs, ir paudis viedokli, ka matemātiskais kods ir neatņemama pasaules radīšanas sastāvdaļa.

Savukārt, grāmatā “Koherences atskaite” ir teikts, ka “astroloģija ir kustīgu simbolu (planētu) sistēma, šo sistēmu savstarpējās attiecības matemātisko leņķu un grādu izteiksmē, kas detalizēti apraksta mūsu dzīvē ieplūstošo enerģiju.”  Tātad, astroloģijā izmantotie simboli – planētas – un 12 zvaigznāji, zvaigznes – tiek pētīts to savstarpējais izvietojums, izmantojot aspektus – “matemātiskos leņķus grādu izteiksmē”. Kā saprotams, tad grādus apzīmē ar cipariem. Konkrēts grādu skaitliskais aspekts raksturo, vai starp planētām un zodiaka zīmēm veidojas harmoniska vai disharmoniska enerģija, un vai vispār aspekti (enerģija) veidojas, - pēc tā tad var nolasīt gan cilvēkam piemītošās īpašības, raksturu, gan arī gūt priekšstatu, kas notiek cilvēka dažādās dzīves sfērās.

Inguna Balgalve ir teikusi, ka astroloģija vairāk raksturo cilvēka dzīves apstākļus, situācijas, bet numeroloģija – cilvēka uzvedību, raksturu, un ka  numeroloģija ir astroloģijas matemātiskais aprēķins. Protams, arī cilvēka astroloģijas dzimšanas jeb natālā karte atklāj cilvēka raksturu, ne tikai dzīves apstākļus. Man ļoti patīk izmantot šo abu metožu sintēzi, tomēr cilvēka dzimšanas matrica vienmēr ir pirmā, ko pielietoju, lai izprastu cilvēka raksturu un rīcības modeļus, jo papīrs un pildspalva man vienmēr ir pa rokai, tas arī ir viss, kas nepieciešams matricas sastādīšanai!

12 apzīmē kaut kādu pilnību, pilnu ciklu. Piemēram, dienā ir 12 stundas, un arī naktī ir 12 stundas, kas kopā veido diennakti, 2 x 12 stundas, vārdā “diennakts” jau atklājas dualitāte, jo diena – tā ir gaisma, Jan enerģija, vērsta uz āru, redzama, izgaismojoša, savukārt, nakts – tumsa, In enerģija, vērsta uz iekšu, nav gaismas, nav saredzams. Gadā ir 12 mēneši, kas ir pilns cikls. Arī cilvēka dzīves gadā ir 12 mēneši, sākot skaitīt no dzimšanas dienas. Astroloģijā ar skaitli 12 saistās planēta Jupiters – vienā zodiaka zīmē tas uzkavējas 12 mēnešus, tas ir 1 gadu, savukārt, 12 gados veicot pilnu ciklu, atrodoties un izejot cauri visām 12 zodiaka zīmēm. Jupiters – tā ir izglītība, augstākā izglītība, redzesloka paplašina. Dzīvošana uz Zemes jau arī tiek dēvēta par dzīves skolu, kurā jāmācās.

Arī numeroloģijā mēs lietojam skaitli 12 – tas apzīmē pilnu cilvēka dzīves ciklu, izejot cauri fiziskajam, sajūtu un mentālajam plānam. Tie ir 12 cilvēka dzīves uzdevumi, 12 mūsu ego aspekti. Tā ir arī paplašinātā 12 rūtiņu skaitļu matrica, kādā mēs varam ievietot un traktēt cilvēka dzimšanas datus. Tas arī apstiprina to, ka numeroloģija ir astroloģijas matemātiskais aprēķins.

Katra cilvēka dvēsele ir saistīta ar savu numeroloģisko kodu. Tajā var nolasīt gan to, kas cilvēkam ir svarīgs, kas patīk un sagādā prieku, gan arī to, kas nepatīk un var dzīvē sagādāt vilšanos. Arī attieksmes, ar kādām cilvēks dzīvo, ir nolasāmas cilvēka dzimšanas datos. Un, kā zināms, lai savā dzīvē kaut ko varētu mainīt, iesākumā ir jāapzinās situācija jeb tas, kas sagādā problēmas, lai saprastu, ko labāk būtu mainīt. Iemācoties nolasīt savu numeroloģisko kodu, mēs spējam “izkāpt no esošās situācijas ārā”, paskatīties uz to no malas. Šīs zināšanas dod mums arī iespējas apjaust sava skaitļu koda priekšrocības, lai kļūtu par sava likteņa pavēlnieku. Un protams, tās ir bezgala vērtīgas, lai veiksmīgāk sadarbotos ar apkārtējiem, lai izprastu viņu rīcību un tās motivāciju. Ir teiciens, ka mēs tak nevaram “ielīst otra ādā”, tad jāsaka, ka protot lasīt skaitļu valodu – tas ir līdzīgi kā “ielīst otra ādā”, izprast viņa “domu gājienu”.

Un te atkal parādās vecais jautājums – nu kā tad īsti ir – vai mēs spējam savu Likteni mainīt, ko un cik lielā mērā mēs varam mainīt? Arī šo jautājumu es pētu daudzus gadus, ne tikai pētu, bet arī praksē izmēģinu, kā tas strādā. “Sausais atlikums” ir tāds, ka mainīt mēs varam ļoti daudz, ja esam kontaktā ar savu augstāko Es, ar savas Dvēseles neiemiesotās daļas augstāko aspektu, tas ir īpaši svarīgi, lai pēc iespējas pietuvotos un nonāktu uz tām dzīves laika līnijām Variantu telpā, (par ko savās grāmatās raksta Vadims Zēlands, Sals Rakeli un citi autori), kas mums visveiksmīgāk ļaus izpildīt šajā iemiesojumā noteiktos Dvēseles uzdevumus.

Kā to saprast? Varētu teikt tā, ka skaidri noteikts ir tikai tas, ka mēs piedzimsim, un tas, ka mēs nomirsim. Katrai dvēselei, iemiesojoties uz Zemes, ir savi noteikti uzdevumi. Mēs esam atnākuši šeit, lai iegūtu konkrētu pieredzi, ko savās sajūtās pēc fiziskā ķermeņa nāves cilvēka dvēsele paņemsim sev līdzi, lai nākamreiz turpinātu tālāk, ņemot vērā iepriekš jau iemācīto. Tas, kā mēs šo konkrēto pieredzi iegūsim, būs atkarīgs no mūsu izvēlēm un pieņemtajiem lēmumiem, pa kuru ceļu virzīsimies iespējamajos dzīves scenārijos.

Ja reiz pie mums atnāk informācija, kā iepazīt sevi, ko savā dzīvē sakārtot, uzlabot, mainīt, un tas ar mums rezonē, uzrunā, tad noteikti ir vērts tam pievērst uzmanību, lai kas tas arī būtu. Ar to gribu teikt – piemēram, ja ar jums šī informācija rezonē – tad noteikti ir vērts tam pievērst uzmanību. Numeroloģija ne tikai var sniegt daudzas atbildes par cilvēka raksturu un izskaidrot daudzko saistībā ar cilvēka karmiskajiem aspektiem, bet arī izskaidrot, pēc kādiem likumiem uz Zemes viss notiek, un kā tajā visā iekļauties cilvēkam, lai dzīve būtu pēc iespējas harmoniskāka.

Viens no maniem lielajiem dzīves skolotājiem ļoti vienkārši atbildēja uz jautājumu, kas tad ir karma. Daudzi pret šo jēdzienu izturas ar pietāti, pat bailēm, jo tas liekas kaut kas nesaprotams, neizzināts, sak, - nu kā lai es zinu, ko kādā no dzīvēm esmu sastrādājis, nedod dies, tas būs bijis kas slikts, un tagad man par to var nākt kāda atmaksa vai sods...

Karma – tie ir mūsu ieradumi. Jūs teiksiet – kā – tik vienkārši? Jā, uz to var paskatīties arī tik vienkārši, ja izprot mehānismu, kā veidojas ieradumi. Tātad, lai šo paskaidrotu – mēs visi esam cilvēki, cilvēciskas būtnes, kuros ir iemiesojusies dvēsele – enerģētiska substance, kas pārmiesojas no dzīves uz dzīvi (šeit runa ir vairāk par Zemes dzīvēm). Tādi, kādi mēs esam šajā iemiesojumā kā cilvēki – ar savu raksturu, ar tā plusiem un mīnusiem – tas ir enerģijas, uzskatu kopums, ko esam mantojuši no iepriekšējiem iemiesojumiem. Un mēs esam piedzimuši tieši tādā vidē un tādiem vecākiem, lai visas mums piemītošās īpašības, ko esam izkopuši iepriekšējos iemiesojumos, visa krāšņā buķete – būtu mums pieejama arī šajā dzīvē.

Kā veidojas ieradumi? Piemēram, ja mēs uz kādu cilvēku sadusmojamies, tas ir tikai normāli, cilvēcīgi. Bet tad pienāk nākamā reize, kad mēs atkal uz kādu cilvēku sadusmojamies, nav svarīgi, uz to pašu, vai uz kādu citu. Vai mēs vispār piefiksējam, ka dusmojamies, un par ko? Parasti cilvēki dusmojas, jo pasaulē viss nenotiek pēc viņu prāta un iedomātā modeļa, kā kam ir jābūt. Kad cilvēks sāk arvien biežāk dusmoties, tad tā jau ir attieksme – pret cilvēkiem, pret citu viedokļiem. Dusmas pavada arī neiecietība, citu viedokļu nepieņemšana – to pašlaik var vērot sabiedrībā pāri pārēm. Un nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, kad šīs dusmas un neiecītība nemanāmā veidā jau kļuvušas cilvēkam  par ieradumu – kad viņš vispār jau vairs neklausās, ko otrs saka, bet dusmas jau ir. Kā zināms, ieradumam ir liels spēks, tādēļ tos ir tik grūti mainīt.

Kā izmainīt savus ieradumus? Jā, tieši tā, kā par to visapkārt runā un raksta – mainot savu attieksmi, šķetinot šo visu atpakaļ, kā iesākām ieradumu veidot, līdz to nostiprinājām. Varbūt ir labi veidot “labos” ieradumus? Es teiktu, ka tas nosacīti ir labāk, bet arī tikai nosacīti, jo vislabāk ir dzīvot saskaņā ar savām sajūtām, to tad varētu nosaukt par dzīvošanu šeit un tagad, kad cilvēks apzināti izdara katru savu izvēli.

Cilvēka dzimšanas datu rinda, no kuras tiek sastādīts unikāls Visuma kods, atspoguļo cilvēka uzstādījumus, programmas, kas veido rakstura īpašības, savukārt deviņu rūtiņu matricā var redzēt, ar kādu jaudu, cik spēcīgi šīs īpašības tiek darbinātas. Tieši tāpat kā katrs cilvēks ir ar savu unikālu DNS kodu, tāpat katrs cilvēks ir ar savu uzvedības un motivācijas kodu, ko viņš saņem  piedzimstot. Piedzimšanas brīdī cilvēks tiek nofiksēts attiecībā pret Kosmosu. Šī informācija ir ierakstīta viņa dzimšanas datuma, mēneša un gada ciparos. Papildus ļoti daudz par cilvēka raksturu un to, kā viņš reaģē uz situācijām, un pēc kādiem principiem izdara izvēli, nosaka vārds un uzvārds. Uzvārds vēl papildus atklāj dzimtas enerģijas, kas arī dod viņa raksturā dzimtai atbilstošās īpašības.

Mūsu likteni ietekmē ne tikai šie trīs parametri – dzimšanas dati, vārds un uzvārds. Mūs ietekmē arī apkārtējā vide – jebko ap mums esošu, ko varam aprakstīt, nosaukt, var izteikt ciparos. Katram alfabēta burtam atbilst konkrēts cipars no 1-9. Tādā veidā savu ietekmi uz mums atstāj pilsēta, adrese, kurā dzīvojam, mūsu telefona, mašīnas numurs, pases numurs utt.

Svarīgs ir katrs cipars, un svarīgi ir to visu salikt kopā vienotā veselumā, kā tas arī ir, bet, lai to izprastu, mēs iesākumā veselumu sadalām pa detaļām – līdzīgi, kā ar lasīšanu – iesākumā taču mēc iemācāmies alfabētu, un tikai pēc tam mācāmies veidot vārdus un teikumus. Līdzīgi ir arī ar skaitļiem – katrs no tiem atklāj konkrētus Visuma principus, kas, savukārt, cilvēkā izpaužas kā uzskatu sistēma, kas veido raksturu.

Numeroloģiju var pielietot kā ļoti praktisku un ērtu instrumentu savā ikdienā. Tie, kas to ir apguvuši, saprot, ka tas nav tikai instruments, tas ir nebeidzams attīstības ceļš, kuru ejot, atklājas arvien jaunas, iepriekš neizprastas ciparu dimensijas, kas paplašina apziņu. Iemācīties numeroloģiju – tas ir līdzīgi kā iemācīties jaunu svešvalodu, kas var mūsu dzīvi padarīt daudz bagātāku, jo rodas izpratne, kā viss ir, kā kas strādā, ka dzīvē nav nejaušību, viss ir balstīts uz likumsakarībām. Savukārt, zināšanas atbrīvo mūsu prātu no bailēm, un tas sniedz brīvību. Tikai brīvs cilvēks, kas ir gatavs uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, spēj apzināties, kā strādā sistēma (matrica), kurā visi atrodamies un esam iesaistījušies kopējā spēlē.

Zināšanas dod iespēju izprast šīs spēles noteikumus, ko šajā gadījumā var nosaukt par trumpjiem (kā kāršu spēļē), jo lielākā daļa cilvēces nemaz neapzinās, ka šajā spēlē piedalās, bet visbiežāk tie, kas pat apzinās, neizprot tās noteikumus. Nu, piemēram, ja mēs protestējam vai cīnāmies pret kaut ko, tad tam, pret ko cīnāmies, atdodam savu enerģiju. Vislabākais būtu necīnīties nemaz, un tad sistēmas enerģija “aizlidotu tukšumā”, negūstot atbalstu, bet, kamēr to nespējam, tad  vismaz iestāsimies par kaut ko, cīnīsimies par kaut ko, tādā veidā vismaz veidojot pastāvošajai enerģijai pretsvaru.

Ja kādam nav skaidrs, kā tas strādā – tad lūk, piemērs – “nekādā gadījumā tagad nedomājiet par sarkanu ābolu...” Izdevās? Nu, protams, ka ne. Tas būtu analoģiski, ja mēs teiktu: “Cīnīsimies pret sarkanu ābolu audzēšanu!” – mēs tikai pievērstu uzmanību, ka tagad jāaudzē tikai sarkani āboli. Bet tagad – “iedomājieties dzeltenu, sulīgu bumbieru!” Jā, tas strādā tieši tā, pat siekalas saskrēja mutē, cik sulīgs tas bumbiers!  

“Pieļautās kļūdas ir jūsu kapitāls. Ja ieņemsiet šādu pozīciju, jūs gaida spoži panākumi.”*

“Virzoties uz svešu mērķi pa svešām durvīm, jūs strādājat svārstu (svārsti = sistēma, matrica - aut.) labā. Šajā ceļā jūsu dvēsele vienmēr teiks “negribu”, bet prāts skandinās ”vajag”. Tas ir ceļš uz nekurieni, lai arī cik saprātīgi argumenti un skaistas dekorācijas to rotātu. Izeja ir tikai viena – noteikt savu mērķi un doties tam pretī.” **

“Es negribu un neceru. Esmu apņēmies” ***

Novēlu ikvienam iedvesmu un apņēmību - izzināt ar bērna interesi un zinātkāri, iegūt zināšanas un izpratni par sevi, un atcerēties vissvarīgāko – pielietot šīs zināšanas savā ikdienā praksē!

*    **   *** V.Zēlands “Realitātes transērfings. III pakāpe. Uz priekšu pagātnē!”

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Cilvēka dzimšanas gada pēdējā cipara simboliskā nozīme

Dzimšanas dati sniedz par cilvēku ļoti daudz informāciju, ja vien to prot izlasīt. Dzīvē nav nejaušību, viss ir balstīts uz noteiktām likumsakarībām. Skaitļi mums atklāj cilvēka rakstura īpašību, uzvedības modeļa likumsakarības, un ne tikai to vien. Īpaša nozīme ir ikvienam ciparam, bet šoreiz pievērsīsimies dzimšanas datu rindas gada pēdējam ciparam, izskatot to piecu elementu - stihiju kontekstā, izmantojot austrumu horoskopu.

Atbilstoši ķīniešu kalendāram, kas ir balstīts uz austrumu horoskopa pamatprincipiem, konkrētus laika periodus uz Zemes pārvalda viens no pieciem pamata elementiem jeb stihijām – Koks, Uguns, Metāls (Gaiss), Ūdens un Zeme. Jau daudzus gadu tūkstošus atpakaļ ir atklāts, ka šīs stihijas ietekmē ne tikai kosmiskos un dabas procesus, bet arī cilvēku, kas ir viens no šī kopuma elementiem. Pēc šiem pieciem dabas elementiem var spriest gan par cilvēka raksturu, gan uzvedību, gan veselību, jo raksturs taču veido mūsu ieradumus, kas vistiešākajā veidā atstāj ietekmi arī uz veselību.

Tātad, lai noskaidrotu kādu savu rakstura šķautni, ir nepieciešams zināt sava dzimšanas gada pēdējo ciparu.

Ja dzimšanas gada pēdējais cipars ir 0 vai 1, tad tas atbilst elementam – stihijai METĀLS (GAISS).

Metāla elementa pārvaldībā esošu cilvēku raksturā ir tādas īpašības kā neatkarība un patstāvīgums, kas ir balstīti uz viņu gribasspēka. Viņos ir ļoti liels dzīvības spēks. Viņi sevi mīl, bet pratīs cienīt un parūpēties arī par citiem. Pēc dabas šie cilvēki ir diezgan ieturēti, bet ārējā spiediena ietekmē spēj nelokāmi aizstāvēt sevi un savus uzskatus.

Šī elementa pārstāvji tiecas uz kārtību, tīrību, cenšas ievērot balansu it visā. Izceļas ar savu izlēmību, uz viņiem var paļauties, lai gan ik pa laikam viņi cenšas turēties atstatus, nevēloties būt pūļa daļa. Kad viņi paši zina, ko tieši vēlas un meklē, tad spēj darboties ar apskaužamu apņēmību, šķēršļi un neveiksmes tiem nekad neļaus novirzīties no izvēlētā ceļa, visas problēmas viņi spēj atrisināt ar vieglumu. Viņi nebaidās no vientulības, vienīgais, ko vēlas no sociuma – lai tiktu atzīti viņu sasniegumi un panākumi.

Kā trūkumu var minēt impulsivitāti, kas viņus šad tad pārņem. Apzināti vai neapzināti, bet šiem cilvēkiem visiem piemīt nepārvarama tieksme pēc greznības, naudas un varas. Dažreiz viņi mēdz būt nepamatoti stūrgalvīgi. Būdami vadītāji, viņi ir diezgan prasīgi un vēlas, lai padotie būtu atbilstoši viņu augsti noteiktajiem standartiem.

Gaiss (Metāls) – rietumi, gadalaiks – rudens. Krāsa – balta. Metāls (Gaiss) atbilst elpošanas sistēmai un plaušām.

Ja dzimšanas gada pēdējais cipars ir 2 vai 3, tad tas atbilst elementam – stihijai ŪDENS.

Ūdens elementa pārvaldībā esošie cilvēki ir apburoši un atsaucīgi, spēj just līdzi. Ļoti elastīgi, lieliski spēj peldēt pa straumi. Bez visa tā, ir vēl arī ļoti gudri un kreatīvi. Apveltīti ar ļoti spēcīgu iztēli un spēju to likt lietā.

Starp viņiem ir sastopami daudzi lieliski filozofi un domātāji, viņi ir samērā neatkarīgi, visbiežāk apgūst vairākas profesijas. Ūdens elementa pārstāvji ir apveltīti ar izcilām komunikāciajas prasmēm, spēj būt ļoti pārliecinoši. Īpaši jāatzīmē arī viņu izcilās diplomātijas dotības. Ļoti intuitīvi, spēj “uzķert” to, ko citi nepamana. Spēj būt gan labi organizātori, gan izpildītāji. Ievēro apkārtējo talantus un palīdz viņiem tos attīstīt.

Ūdens cilvēki var būt arī noslēgti un nepatiesi, nekad neatklās citiem savus noslēpumus. Mēdz būt manipulatori. Vienmēr un visur cenšas atrast vienkāršu un vieglu izeju, tā kā cenšas izdabāt gan savām, gan arī citu iegribām. Viņiem derētu iemācīties stingri nostāties uz savām kājām un iet savu ceļu.

Ūdens – ziemeļi, gadalaiks – ziema, krāsa – melna. Ūdens ir saistīta ar kaulu un izvades sistēmām. Būtu ieteicams izvairīties no pārāk ūdeņainām vietām, lai arī cik paradoksāli tas izklausītos.

Ja dzimšanas gada pēdējais cipars ir 4 vai 5, tad tas atbilst elementam – stihijai KOKS.

Koka elementa pārvaldībā esošie cilvēki ir ļoti dāsni. Viņi stingri seko saviem principiem, ievērojot ētiku. Patīk izzināt pasauli un analizēt informāciju. Īpaši izceļas ar savām pārliecināšanas spējām.

Artistiski un radoši, kas nereti izpaužas pilnīgi visā, pie kā viņi “pieliek roku”. Viņi ir ļoti strādīgi, vienmēr meklē kādu nodarbi, jo uzskata, ka darbs ir vislabākais, kur pielietot savus spēkus un prasmes. Viena no viņu vislabākajām īpašībām ir pārliecinātība par sevi.

Viņi vienmēr ir pateicīgi par visu, kas viņiem ir, un netiecas pēc pārmērībām, nemēģiot uzlēkt augstāk par savu galvu, kaut gan viņu interešu sfēra ir pietiekami plaša un daudzpusīga. Viņi ir uzticami draugi, kas nekad neuzvedīsies egoistiski, ir izcili komandas spēlētāji, ļoti līdzjūtīgi pret citiem.

Kā trūkumu var uzskatīt izšķērdību. Viņi var grēkot ar to, ka uzņemas vairāk uzdevumu, nekā spēj paveikt, tādēļ ne reti pārslogo sevi ar darbiem, kas nevienam var neradīt labumu. Citiem vārdiem, Koka elementa pārstāvjiem ir jāmācās noteikt sevas robežas un pareizi sabalansēt spēkus. Noteiktos apstākļos var kļūt pārāk atkarīgi no citiem un pat pazaudēties pūlī, vairākumā gadījumu tas var būt iespējams vienīgi viņu pasivitātes un vilcināšanās dēļ.

Koks – austrumi, gadalaiks – pavasaris, krāsa – zaļa. Koks ir saistīts ar žultspūsli un aknām. Elementa pārstāvjiem vēlams izvairīties no pārāk vējainām vietām.

Ja dzimšanas gada pēdējais cipars ir 6 vai 7, tad tas atbilst elementam – stihijai UGUNS.

Uguns elementa pārvaldībā esošie cilvēki vienmēr alkst un ir gatavi piedzīvojumiem, nekad neatteiksies izpētīt ko jaunu. Tās it ļoti aktīvas un enerģiskas personības ar labu, spēcīgu vadītāju iezīmēm, patīk konkurēt un uzvarēt.

Uguns cilvēki ir sasodīti pievilcīgi, nepanes vientulību, dod priekšroku atrasties starp cilvēkiem un būt pastāvīgā kustībā. Viņi ir ļoti pieķērušies saviem tuviniekiem un visiem spēkiem cenšas uzturēt jebkuras ģimeniskas saites. Piemīt augsts pašvērtējums un pārliecība par sevi, viņi ir gudri, draudzīgi, izlēmīgi un efektīvi, piemīt oratora talants.

Kā trūkumu var minēt uguns cilvēku agresivitāti un pārlieko vēlmi sasniegt savus mērķus jebkuriem  līdzekļiem un spēkiem. Bez tā, viņi mēdz būt pārlieku emocionāli, bieži vien ir pārāk nepacietīgi. Egoistiski un pārāk ambiciozi. Reti kad rēķinās ar citiem cilvēkiem.

Uguns – dienvidi, gadalaiks – vasara, krāsa – sarkana. Uguns ir saistīta ar asinsvadu sistēmu un sirdi. Uguns cilvēkiem vēlams turēties tālāk no pārāk intensīviem karstuma avotiem un neļauties emociju izvirdumiem.

Ja dzimšanas gada pēdējais cipars ir 8 vai 9, tad tas atbilst elementam – stihijai ZEME

Zemes elementa pārvaldībā esošie cilvēki ir uzticami un pacietīgi. Zemes enerģija tiem piešķir atbildības sajūtu pret saviem tuviniekiem. Viņiem ir pietiekami daudz ambīciju, bet, pie visa tā, viņi ir arī ideālisti. Problēmas risina pa etapiem un ar skaidru galvu. Labi attīstīta intuīcija. Apkārtējie cenšas viņiem līdzināties, jo viņi dzīvo pēc augstiem morāles un tikumiskajiem principiem un vērtībām. Ciena ētiku un disciplīnu, un, pateicoties samērā konservatīvajam raksturam, savus resursus prot izmantot ar prātu.

Zemes elementa pārstāvjiem ir labas attiecības ar naudu. Spēj ieraudzīt daudzas situācijas no nākotnes perspektīvas. Emocijās mēdz būt ieturēti, tomēr viņiem ir ļoti svarīgi būt mīlētiem. Dažreiz viņiem pietrūkst nedaudz avantūrisma un dzīvīguma. Mēdz būt arī cietsirdīgi un spītīgi. Grib visu kontrolēt, bieži ņemot vērā vienīgi savas intereses un ieguvumus. Dzīvē visvairāk viņus biedē neziņa, kas var novest pat līdz panikas lēkmēm un depresijai.

Elements Zeme ir centrs, kas atbild par gadalaiku maiņu. Krāsa – dzeltena. Zeme ir saistīta ar gremošanas sistēmu – kuņģi un liesu. Vēlams turēties tālāk no purvainiem apvidiem, kur ir paaugstināts mitrums.

Protams, mēs nevaram par cilvēka raksturu kopumā spriest tikai pēc viena cipara, bet tajā noteikti ir sava daļa patiesības. Savukārt, ja mēs zinām, ka dzimšanas datu rindā kopumā ir tikai 8 cipari, tad viens no astoņiem ir pat ļoti daudz. Un vienmēr jau paliek iespēja izpētīt dziļāk!

Piecu elementu - stihiju un gada pēdējo ciparu raksturojumā izmantota interneta vietne nakomu.com.

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Spoguļdatums 12.02.2021 - kāds tas bija?

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Par Pitagora mācību, tās avotiem un mācības sekotājiem

Pitagora dzīvi un viņa mācības ir apvītas ar daudziem neskaidriem, pat savā ziņā mistiskiem faktiem. Visticamāk, tas ir tā dēļ, ka viss, kas saistās ar viņa sludināto mācību, tika turēts stingrā slepenībā, visi tajā iesaistītie bija devuši klusēšanas zvērestu. Pitagorisms – viņa paustās filozofijas virziena, kulta kustības nosaukums, viņa mācības sekotājus dēvēja par pitagoriešiem. Pitagors Krotonā (Itālijā) bija izveidojis tādu kā savu sekotāju savienību.

Slavenais grieķu filozofs un matemātiķis, ko daudzi pazīst vien kā Pitagora teorēmas atklājēju, bija noslēpumaina personība, par viņa dzīvi atklātībā kļuva zināms tikai pēc pāris simtiem gadu pēc viņa nāves. Tieši tāpat nav īsti zināms, vai Pitagora teorēmu atklāja viņš pats, vai arī kāds no viņa mācekļiem.

Pitagors ir dzimis aptuveni 570. g.p.m.ē. Samosas salā, starp Turciju un Grieķiju. Ir zināms, ka viņš ir mācījies gan austrumos, gan Ēģiptē, un savas zināšanas viņam ir nodevis Tots, grieķu valodā Thoth, ēģiptiešu – Djhuty – mēness, rēķināšanas, mācīšanās un rakstīšanas dievs. Noteikti ir vērts kaut nedaudz pieskarties tam, kāda ir saikne Pitagoram un Totam, kas atklāj, cik patiesībā dziļas un nozīmīgas ir šīs zināšanas, ko Pitagors, savukārt, ir nodevis tālāk saviem skolniekiem. Tiem, kas mācās un pielieto Pitagora numeroloģiju mūsdienās, un to skaitā ir arī šī raksta autore –, tā ir pieslēgšanās zināšanu kanālam, kas ved tālāk uz to avotu – Totu.

Totu uzskatīja par rakstības (hieroglifu) izgudrotāju, valodu radītāju, tulku un padomdevēju, kā arī Saules dieva Ra pārstāvi. Meklējot informāciju par Totu, taciņa aizveda uz antīko Grieķiju, Grieķi Totu saistīja ar savu dievu Hermesu viņa līdzīgo īpašību un funkciju dēļ. Viens no Tota vārdiem, pagodinājumiem ir "Trīsreiz lieliski" jeb “Trīsreiz lielākais”, kas grieķu valodā ir τρισμέγιστος (trismégistos), tādējādi padarot to par Hermesu Trismegistu, savukārt, klasiskajā latīņu valodā tas tiek tulkots kā “Mercurius ter Maximus”. Tiem, kas pārzin astroloģiju un Saules sistēmas planētas, droši vien tagad kļūst skaidrāks priekšstats par planētas Merkūrs patieso dziļāko nozīmi. Savukārt, Taro kāršu pasaules zinātājiem var pavērties plašāks priekšstats par to, ka Taro pasaules redzējuma patrons ir ne tikai Hermess Trismegists un Tots, bet kļūst acīm redzama saistība starp tādām zināšanām kā Numeroloģija, Taro un Astroloģija – tie, kas pārzina tās visas un pielieto, to noteikti apliecinās – tajā skaitā, arī šī raksta autore.

Hermess Trismegists ir autors Hermetica - ļoti daudzveidīgai seno un viduslaiku pseidoepigrāfisko tekstu sērijai, kas veido pamatu dažādām filozofiskām sistēmām, kas pazīstamas kā hermētisms. Gudrība, ko šim tēlam piedēvēja senatnē, apvienoja zināšanas gan par materiālo, gan garīgo pasauli, kas viņam piedēvētajiem rakstiem padarīja lielu nozīmi tiem, kurus interesēja materiālā un dievišķā savstarpējā saistība. Hermesa Trismegista tēls ir atrodams arī islāma un bahājiešu rakstos, šajās tradīcijās Hermess Trismegists ir saistīts ar pravieti Idrisu.

Drunvalo Melhisedeks savā grāmatā “Dzīvības zieds” atklāj, ka ir Tota skolnieks, un caur viņu tiek nodotas zināšanas, informācija. Tots viņam arī ir pavēstījis, ka Hermess Trismegists – tas ir viņa paša - Tota dvēseles iemiesojums, un Pitagors ir bijis viņa skolnieks, ka viņš nāk uz Zemes, lai cilvēkiem nodotu zināšanas. Tots Melhesedekam ir atklājis informāciju arī par citiem saviem iemiesojumiem uz Zemes. Viens no veidiem, kā var tikt nodota informācija no citām dimensijām, no augstākajiem plāniem, ir jaunā laika instrumentiem – čenelings – kur cilvēks, kam vai nu jau ir iedzimta tāda spēja, vai arī to var atklāt un attīstīt dzīves laikā, vai arī var tikt noslēgts līgums ar kādu no smalkmateriālā plāna struktūrām (eņģeļi, skolotāju sistēma, ārpuszemes civilizācijas u.c.), tātad, cilvēks kļūst kā kanāls, caur kuru tiek nodota informācija.

Saistībā ar Pitagoru atklātībā ir nonākuši dažādi interesanti fakti par viņa dzīvi, bet arī tie ir ar dažādiem miglas plīvuriem apvīti, un par to, cik tajā visā ir patiesības, mēs, visticamāk, tā arī neuzzināsim, turpmāk – par dažiem no tiem.

Pitagors savu reliģisko filozofiju, kas balstījās uz matemātiskiem pamatiem, mācījis saviem sekotājiem, skolniekiem. Viņa mācekļi slavināja matemātisko harmoniju, ticēja, ka Visumā viss ir balstīts uz skaitļiem, ieskaitot dabu un mūziku. Skaitlis “desmit” tika uzskatīts kā “virsskaitlis”.

Neskatoties uz to, ka pitagorieši pret cilvēkiem bija noskaņoti labestīgi, paši bija gatavi paciest pat spīdzināšanu, lai tikai nenodotu slepeno informāciju. Viens no neskaidrajiem faktiem, ko piedēvē Pitagoram, ir tāds, ka viņš esot nogalinājis kādu no saviem sekotājiem. Pitagorieši ticēja, ka ar racionālo skaitļu palīdzību var izskaidrot Visuma uzbūves principus. Taču viens no viņa sekopājiem, vārdā Hippas, atklāja zelta griezumu, kas apgāza vienu no fundamentālajiem principiem, ko savos darbos izmantoja Pitagors, un matemātiķis, iespējams, par to viņu ir nogalinājis.

Kā liecina vēsture, viņi abi ir bijuši laivā, kad Hippas Pitagoram ir stāstījis par saviem pretrunīgajiem aprēķiniem. Pitagors viņu esot izgrūdis no laivas un noslīcinājis, pārējiem sekotājiem liekot par to klusēt. Otra versija ir tāda, ka Hippas ir atklājis, ka arī no skaitļa “divi” var izvilkt kvadrātsakni. Nav skaidri zināms, vai tas tiešām tā ir bijis, bet tas, ka tika atklāti iracionālie skaitļi, ievērojami sašūpoja Pitagora mācības pamatus, jo pitagorieši bija pārliecināti, ka Visums ir radīts uz veaselo skaitļu pamata.

Vēl kāds interesants fakts – pitagorieši bija veģetārieši, viņi neēda arī pupas, jo ticēja, ka cilvēku dvēseles iemiesojas zvēros un arī pupās. Viens no galvenajiem principiem Pitagora mācībā bija dvēseļu pārdzimšana. Viņi ticēja, ka tās pēc nāves iemiesojas dzīvniekos, tādēļ pitagoriešiem bija stingri aizliegts ēst gaļu, un arī pupas, jo pastāvēja uzskats, ka dvēseles var iemiesoties arī tajās, varbūt par pamatu šai pārliecībai ir pupu forma, kas atgādina cilvēka embriju.

Arī ap Pitagora nāvi ir apvītas vairākas leģendas, viena no tām vēsta, ka Pitagoram gandrīz izdevies aizbēgt no saviem vajātājiem, bet skrienot viņš nonācis favas pupu laukā un atteicies tam skriet cauri, jo tas pārkāpjot viņa mācības pamatprincipus, tādēļ viņš apstājies un ticis nogalināts.

Vēl kāds interesants fakts – pitagorieši ticēja, ka viņu līderim piemīt īpašas, pārdabiskas spējas. Viņi uzskatīja, ka viņš spēj sarunāties ar dzīvniekiem un atceras savas iepriekšējās dzīves. Tika uzskatīts, ka viņš spēj zināt, piemēram, kad būs nākamā zemestrīce, vai arī apturēt krusu, apturēt vēju un nomierināt okeānu. Klīda pat baumas, ka viņam esot zelta gūža, un kājas arī esot no zelta. Romas Cicerons ir atzīmējis, ka pitagorieši, aizstāvot savas idejas, ir lietojuši frāzi: “Saimnieks tā teica”, ar to domājot Pitagoru.

Arī sievietes aktīvi piedalījās Pitagora ideju attīstībā, lai gan to skaits, proporcionāli salīdzinot ar vīriešiem, nebija tik liels – filozofs Jamblikss savā darbā par Pitagora dzīvi ir pieminējis, ka esot bijuši 218 pitagorieši – vīrieši un 17 – sievietes. Pēc visa spriežot, slavenais matemātiķis pret viņām ir izturējies kā pret vienlīdzīgām. Viena no slavenākajām Pitagora sekotājām bijusi Timika, par kuru ir zināms, ka viņa ir bijusi stāvoklī, un lai spīdzināšanas laikā neatklātu noslēpumus Dionīsam, esot nokodusi sev mēli.

Papildus tam, ka pitagoriešiem bija jāievēro stingra diēta, viņiem bija jāievēro vēl arī citi noteikumi, no kuriem daudzi šķiet pavisam dīvaini. Piemēram, bija noteikts, ka kurpe vispirms ir jāuzvelk labajā kājā, viņiem bija aizliegts ceļot pa koplietošanas ceļiem, un nedrīkstēja pieskarties baltiem gaiļiem.

Bet visīpašākais noteikums bija tāds, ka pitagoriešiem bija jāievēro klusēšanas zvērests, viņi nedrīkstēja runāt piecus gadus. Gribētos ticēt, ka šis klusēšanas zvērests bija attiecināms uz komunikāciju ar ārpus pitagoriešu grupas esošajiem, jo kā gan citādi viņi būtu varējuši veikt kopīgos atklājumus.

https://onedio.ru

https://ru.wikipedia.org

https://en.wikipedia.org

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Pitagora numeroloģijas psiholoģiskie aspekti un praktiskais pielietojums

Daudzi bieži vien savu garīgās attīstības ceļu uzsāk ar numeroloģijas apguvi. Tas droši vien ir arī tādēļ, ka ciparus mēs lietojam savā ikdienā, tie mums liekas vairāk pazīstami, jo pielietojami visdažādājajos veidos kopš piedzimšanas brīža. Jau tad, kad cilvēciņš piedzimst, viņš tiek nosvērts un nomērīts. Un tā dzīves laikā skaitļi mūsu ikdienā ieņem arvien noteiktāku un svarīgāku vietu, jo bez tiem neiztikt nekur – ne lai noteiktu lietu un procesu kvantitāti, ne kvalitāti.

Numeroloģijai ir savas priekšrocības – lai to iemācītos, nav nepieciešami nekādi papildus instrumenti vai datorprogrammas, vien rakstāmpiederumi un kalkulators, bez kura, protams, var arī iztikt. Vissvarīgākais, kas tiešām ir vajadzīgs - tā ir patiesa interese un aizrautība, vēlme izzināt un pētīt visdažādākos piemērus, - ir vajadzīga radošā uguns.

Cilvēka dzīve tiek skaitīta gados un iedalīta dažādos attīstības ciklos. Katram dzīves posmam attiecīgos vēstures periodos ir atzīti par labu esam dažādi paramerti – kādam cilvēkam ir jābūt fiziskajā veidolā un kādam ir jābūt cilvēka mentālajam līmenim. Senajos vai antīkajos laikos, lai cilvēks izdzīvotu, viņa ķermenim un prāta spējām bija jābūt atbilstošām vienām kvalitātēm, viduslaikos – citām, bet mūsdienās, it sevišķi pēc pārejas jaunajā tūkstošgadē, jau pavisam kam pilnīgi jaunam.

Ne par velti publiskajā telpā arvien vairāk tiek aktualizēta tēma par jaunā laika cilvēkiem, un līdz ar to, arī par nepieciešamību mainīt izglītības sistēmu, kas nekādā veidā netiek līdzi atbilstošajam laikmetam. Jā, mēs visi esam cilvēki  - ar fizisko ķermeni, kam ir visdažādākie parametri un fiziskā kapacitāte – spēks, veiklība, lokanība utt., mums visiem ir iedots arī prāts (arī tiem, kam pēc lielākā vairuma sabiedrības viedokļa tiktu uzskatīts, ka tā nav – tas ir tikai viedoklis, kam bieži nav nekāda sakara ar zināšanām un izpratni).

Par šo visu domājot, prātā ataust kaut kur redzēta bilde, kurā redzams, ka rindā stāv zilonis, tīģeris, žirafe, zivs, zaķis, – un visiem no viņiem tiek prasīts uzkāpt kokā, un pēc tā, kā viņi to spēs, tiks arī novērtēti. Kā jau var saprast, ne visi no klātesošajiem personāžiem to spēj, jo tas vienkārši viņiem no dabas nav dots. Un ja atceramies paši savu skolas laiku, tad tikai retais no mums bija tāds, kam padevās vienlīdz labi gandrīz viss, bet kaut kas vienalga bija sirdij vistuvākais, ko cilvēks būtu bijis gatavs darīt, kā saka, no rīta līdz vakaram, bet skolas sistēmā kādam talantam pat nevarēja atrast pielietojumu, tāpēc to labāk atzīt par nesvarīgu vai nevajadzīgu.  Tādēļ arī daudzi no mums visu mūžu sevi var izjust kā sliktāku, nepilnīgāku, nevērtīgāku kā citi, jo ir kaut kam neatbilstoši, tātad – “nederīgi”.

Mēs visus šos gadus runājam par vispusēju izglītību, bet kā cilvēkam atrast sevi tajā visā, saprast, kas patiešām ir viņam vislabākais, ja šodien skolā visi priekšmeti, kas attīsta tieši radošumu un sajūtas, ir tikuši aizbīdīti otrajā plānā? Pat sports, kas ir tik svarīgs fiziskā ķermeņa attīstībai un uzturēšanai, ir ticis pārvērsts par kaut kādu normu izpildes pasākumu, - sak, ja nevari aizlēkt atbilstošos metrus, tad neesi atbilstošs.

Un jāatzīst, ka starp šiem daudzajiem parametriem – ne tikai mūsdienās, bet arī jau gadsimtus iepriekš, pēc kā ir tikusi vērtēta cilvēka “kaut kāda atbilstība”, ļoti iztrūkst tas, kā tajā visā ir juties cilvieks pats – savā ķermenī, savās domās un sajūtās, savā dzīvē vispār, līdz kamēr tam pievērsās tāda zinātne kā psiholoģija.

Psihe, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “dvēsele”, ir “cilvēka un arī augstāko dzīvnieku īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informacionāli regulē izturēšanos un cilvēkam dod spēju domāt, gribēt un just. (..) Cilvēkam piemīt augstākā psihes forma – apziņa”*

Jautājumi par psihi un domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem, par to ir rakstījis arī Aristotelis (“De Memoria et Reminiscentia”), psiholoģija kā zinātne izveidojās tikai 19. gadsimta otrajā pusē, kam par pamatu kalpoja filozofija, fizioloģija un fizika. Pirmo zinātnisko darbu psiholoģijā 1860. gadā sarakstīja Gustavs Fehners – “Psihofizikas pamati” (“Elemente der Psychophysic”).

Par formālu psiholoģijas kā zinātnes, kas atšķiras no bioloģijas un filozofijas aizsācēju un pirmo psihologu (arī “psiholoģijas tēvu”) tiek uzskatīts Vilhelms Vundts, kas 1879. gadā Vācijā, Leipcigā, izveidoja pirmo psiholoģijas laboratoriju. Un kurš gan šodien neko nebūtu dzirdējis par Zigmundu Freidu un Karlu Gustavu Jungu! Augstskolās psiholoģiju uzsāka mācīt tikai 1930. – 1940. gados – tikai pagājušajā gadsimtā, līdz tam cilvēka sajūtas un visdziļākās personiskās vajadzības ir tikušas atstātas novārtā!

Tātad, psiholoģija pēc savas būtības ir mācība par dvēseli, par šo nemirstīgo energoinformatīvo cilvēka daļu, kodolu, kas pārdzimst no dzīves uz dzīvi, iemiesojoties arvien no jauna, paņemot līdzi vien katras dzīves laikā gūtās zināšanas un pieredzi. Par to, ka dvēsele ir nemirstīga un nāves brīdī ķermeni atstāj, lai atkal iemiesotos no jauna, rakstīja jau 5. gadsimtā  p. m. ē. Hērodts, kuru bieži vien sauc par “vēstures tēvu”, ka ēģiptieši esot bijuši pirmie, kas apgalvoja, ka cilvēka dvēsele ir nemirstīga un atkal pārmiesojas citā ķermenī.

Šis uzskats par dvēseles pārdzimšanu ir ļoti būtisks arī Pitagora mācību sistēmā, kas radās vēl gadsimtu iepriekš, un bija kļuvis ļoti ietekmīgs grieķu domāšanas sistēmā. “Pitagoriešu skolā” nodarbojās ar matemātiku, ar skaitļu īpašību īpašu pētīšanu. Pitagora mācības līdz mūsdienām gan ir nonākušas tikai no “otrajām rokām” nevis no tiešā avota, viņa laikā tās ikvienam arī nebija pieejamas.

Viens no šādiem avotiem, kur var iegūt informāciju par Pitagora mācībām, ir Diogēna Laertija 3. gadsimtā sarakstītais darbs “Pitagora dzīve”, kur šis autors raksta, ka  Pitagors esot mācījis, ka pastāv attiecības starp cilvēkiem un dieviem, jo cilvēki piedalās dievišķajā principā, un saistībā ar to Dievs īsteno savu augstāko gribu cilvēku labā. Pēc teiktā var spriest, ka  cilvēks ir saistīts ar dievišķo, jo viņā ir ietverts dievišķais princips, tātad, tas saista viņu ar dieviem un pašu Dievu. Dievišķais princips – tā ir cilvēka dvēsele, nemirstīgā daļa (jo Dievs taču ir nemirstīgs, mūžīgs). Un vēl no šī var secināt arī to, ka Dievs visu laiku ietekmē mūsu dzīvi, ka tas nav kaut kur atlikts malā, “kādā augstā plauktā”, ka tas, kas ir augšā, ietekmē dzīvi arī šeit, apakšā – un otrādi, tātad, tiek atklāts šis ļoti būtiskais princips – “kā augšā, tā apakšā”.

Vēl Latertijs raksta, ka Pitagors piemin sauli, tās nozīmīgumu dzīvības procesā, ka tās gaisma un siltums ir vitāli nepieciešami visam dzīvajam, kas ir uz zemes, arī augiem un dzīvniekiem. Pitagors runā par to, ka arī augi ir dzīvas būtnes, bet ne visām dzīvajām būtnēm ir dvēsele, skaidrojot to, ka dvēsele atšķiras no dzīvības, ka tā ir nemirstīga, pateicoties tai nemirstībai, no kuras dvēsele tika atšķelta.**    

“Pitagoriešiem dvēselei ir trīs daļas: intelekts un saprātīgums (abi rodas smadzenēs) un kaislība (rodas sirdī). Tādēļ dvēsele gūst kaut ko gan no sirds, gan no smadzenēm. Cilvēka uzdevums ir panākt harmoniju starp šīm trīs daļām. Šī harmonija rodas no Dieva un no paša cilvēka izvēles. Šī ideja par harmonijas sasniegšanu starp cilvēku kā dzīvu būtni, piesaistītu mirstīgumam, un cilvēka dvēseli, kas ir nemirstīga, ir būtiska pitagoriešu ideāla daļa, ko vēlākie domātāji ne vienmēr atbalstīja.”***

Ar jēdzienu “harmonija” netiek domāts kaut kāds mistisks ideāls, bet gan konkrēts skaitlis, skaitliska proporcija. Viņu uzskats bija, ka visumā viss savstarpēji sader kopā un mijiedarbojas, balstoties uz konkrētām skaitliskajām attiecībām. Šodien mēs to saucam par sakrālo ģeometriju jeb par Zelta griezumu.  No matemātikas daudzi noteikti atceras Fibonači skaitļu virkni, ko 12. – 13. gadsimtā atklāja ievērojamais Itāļu matemātiķis – tā ir skaitļu virkne, kur pirmie divi locekļi ir vienādi, bet katru nākamo locekli iegūst, saskaitot divus iepriekšējos, piemēram:

1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21, 34, 55, 89, 144, ....

Dabā viss, kas ir atbilstošs Zelta griezuma principam, cilvēkam ir patīkams, izskatā liekas harmonisks, bet, ja kaut kas tam neatbilst, tad tiek pieņemts par nepatīkamu vai neglītu.

Pitagorieši skaitli uzskatīja par vienojošo principu, kas piemīt visam – lietām, procesiem, parādībām – un ka starp to visu pastāv konkrētas skaitliskas attiecības. Viņi bija pirmie, kas atklāja, ka mūzikas intervāli ir vienkāršu naturālo skaitļu proporcijas. “Mūzikas harmonija uz zemes, “apakšējā pasaulē” ir cieši savstarpēji saistīta ar sfēru harmoniju, ar to domājot visu universu, kur ir ietvertas planētas un zvaigznes, to dēvējot par “augšējo pasauli”. Pitagorieši uzskatīja, ka dvēseles vēlme ir atgriezties tajā mūžīgajā harmonijā, no kuras tā ir cēlusies un ir tikusi atšķelta.”****

Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa".*****

Uz šī principa, ka cilvēkus var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība – ir būvēta 9 rūtiņu matrica numerološijā, to iedalot fiziskajā, sajūtu un mentālajā plānā. Nevienu no šiem plāniem, cilvēkam esot iemiesojumā, nav iespējams izslēgt. Tas, ko var iemācīties darīt ar numeroloģijas palīdzību – ir izveidot un uzturēt balansu starp tiem. Jo uz zemes nekas nevar būt tikai materiāls – lai radītu materiālas lietas, cilvēkam ir vajadzīgs gan prāts, gan sirds degsme – sajūta. Ja cilvēks uz zemes, esot ķermenī, mēģina attīstīt tikai gudrību, mentālo plānu, tad var nākties smagi vilties attiecībās un materiālajā pasaulē vispār. Teiciens: “Ja jau tu esi tik gudrs, tad kāpēc tev nav naudas” – sevi pilnībā attaisno, jo svarīgi ir zināšanas integrēt savā ikdienas sadzīvē.

Savukārt, cilvēks, kas pārāk aizrausies tikai ar savu sajūtu apmierināšanu – ar godkāri, varaskāri, arī ar mīlestības sajūtu – var sajust vilšanos gan materiālajā, gan arī mentālajā pasaulē. Ja dēļ pārmēru varaskāres var pienākt laiks, kad citi no cilvēka novēršas, tad arī pārmērīgas mīlestības dēļ cilvēks var piedzīvot visdziļākās vilšanās dzīvē. Lai mēs kādam kaut ko varētu dot, mums tam visam ir jābūt pašiem. Ja mīlestības dēļ mēs otra labā no kaut kā visu laiku atsakāmies, arī tad riskējam pazaudēt visu, kas mums ir. Kā ļoti spilgtu piemēru šeit var minēt Dž. A. Kronina daiļdarbu “Trīs mīlestības”.

Visliekākās grūtības lielākajai daļai cilvēku, varētu pat teikt – visiem – dzīvē sagādā sarežģītas situācijas, kas izveidojas no nepareizas energoapmaiņas, no nepareiza došanas – ņemšanas principa izpratnes. To, kā šis princips tiek darbināts katra cilvēka dzīvē, ir redzams matricā.

Piedzimstot cilvēks ienāk ar konkrētiem uzstādījumiem, ar savu raksturu, kas ir izveidojies jau iepriekšējos iemiesojumos, piedzimstot tieši tādā ģimenē, kas šīs viņa ipašības noteikti arī “ieslēgs”. Ne tāpat vien ir teiciens, ka katram bērnam tieši viņa mamma un tētis ir vislabākie, lai viņš varētu iegūt pieredzi, pēc kuras ir atnācis. Kad dvēsele sāk mosties, cilvēks sāk savu dzīvi spēt ieraudzīt tā kā no malas. Tādēļ arī parādās interese par numeroloģiju – arī tā ir iespēja paskatīties uz savu dzīvi no malas, un, kas ir īpaši svarīgi – iepazīt savu raksturu no malas.

Bieži vien cilvēks domā, - ja viņam izdosies saprast, kā viņa šodienas dzīves neveiksmes ietekmē pagājušā vai aizpagājušā dzīve, tad šodien viss sakārtosies, tādēļ daudzi sāk meklēt iespējas nokļūt kaut kur pagātnē, cerot, ka tas kā uz burvju mājiena sakārtos šodienu. Tomēr, bez darba ar sevi nekas nemainīsies – tieši tāpat, kā arī numeroloģijas apguve kā tāda neko dzīvē neizmainīs, ja cilvēks šīs zināšanas nesāks iedzīvināt savā ikdienā.

Ir vispārzināms princips, ka karma ir cēloņu seku likums, ka ir karmas kausi, kas prasa, lai viss tiktu nolīdzsvarots - ko sēsi – to pļausi. Taču ne visi aizdomājas par to, kā tieši karma veidojas mūsu ikdienā – kas ir pamatā tam, ka dzīvē tiek izjaukts balanss, līdzsvars. Sākas tas viss ar mūsu visdažādākajām attieksmēm, reakcijām, kas dzīves gaitā, tās nemainot, nostabilizējas un izveidojas par ieradumiem. Savukārt, ieradumi veido mūsu raksturu.

Pitagora numeroloģijas matrica ir ļoti precīzs cilvēka rakstura indikators, šo instrumentu labi pārzinot, ir vajadzīgas vien pāris minūtes, lai saprastu cilvēka pamata uzstādījumus, par ko tika rakstīts iepriekš, – kā cilvēks dzīvo, vai viņam aktuālāka ir izpausme fiziskajā, sajūtu vai mentālajā plānā. Nav pareizu vai nepareizu, labu vai sliktu matricu (cilvēku). Jebkurš skaitlis matricā atklāj kādu cilvēka rakstura šķautni, savukārt, ciparu skaits tam atbilstošajā rūtiņā  parāda jaudu, ar kādu šī kvalitāte tiek darbināta. Tādā veidā atklājas materiālās pasaules dualitātes princips – nekas nav tikai labs vai slikts, viss ir nosacīti, un šie abi principi darbojas vienlaicīgi.

Zināšanas numeroloģijā var būt noderīgas arī, lai izprastu līdzcilvēku raksturu un īpašības, tā iepazīstot un izprotot otra rīcību un tās motivāciju, un tad izrādās, ka cilvēks vienkārši tāds ir, ka tā ir viņa programma, pēc kuras viņš darbojas – šī izpratne palīdz pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Un protams, ar numeroloģijas palīdzību var sakārtot attiecības gan ģimenē, gan darba kolektīvā.

Numeroloģija šodien tiek pielietota arvien plašāk, to par labu esam ir atzinuši daudzi speciālisti, kas strādā ar cilvēkiem, tajā skaitā, arī psiholoi, jo ar tās palīdzību ir iespējams daudz ātrāk “uzstādīt diagnozi” un saprast, “kā to ārstēt’”. Šajā Ūdensvīra laikmetā numeroloģijas zināšanas atkal tiek pelnīti godā celtas. Jau Pitagora laikos bija skaidrs, cik svarīgi ir cilvēkam dzīvot nedalītā harmonijā ar universa sistēmu. Vieninieka princips ir, ka katra šūna satur informāciju par visu kopējo sistēmu, tieši tāpat arī visa sistēma satur informāciju par katru šūnu.

Svarīgs ir katrs cilvēks, kas pēc analoģijas principa ir vesela pasaule, mikrokosmoss. Un, ja šīs zināšanas var palīdzēt izglābt vai uzlabot dzīvi kaut vienam cilvēkam, tad tiek izglābta vai sakārtota vesela unikāla pasaule.

* https://lv.wikipedia.org

**R. Robertsons, “Indras tīkls”, Rīga, Jumava, 36.lpp.

*** R. Robertsons, “Indras tīkls”, Rīga, Jumava, 36.lpp.

**** R. Robertsons, “Indras tīkls”, Rīga, Jumava, 37.lpp.

***** https://lv.wikipedia.org

https://lv.reoveme.com

https://liv.lifehackk.com

Stāstīja: Vineta Riekstiņa

Karmiskās mācības skaitļi vārdā un uzvārdā

Numeroloģijā ir daudz un dažādu aprēķinu, kas ļauj labāk izprast to, kādi uzdevumi cilvēkam dzīvē ir jāveic. Tas ir arī ļoti labs instruments, ar kā palīdzību var izvairīties no kļūdām, vai arī iemācīties tās jau laikus izlabot, pēc iespējas nogludinot savu dzīves ceļu, tikai jāiemācās to pielietot un interpretēt rezultātus.

Uz Zemes mēs visi esam nākuši mācīties un dzīves laikā darām to visdažādākajos veidos. Parasti, kad tiek pieminēta karma, cilvēkiem visbiežāk tas asociējas ar kaut ko nesaprotamu, nezināmu, ar pārbaudījumiem vai ciešanām.   Lai atvieglotu sev kādu no uzdevumiem, ar šī aprēķina palīdzību piedāvāju ieskatīties, kāds karmiskais uzdevums ir jāveic, izmantojot cilvēka pilnu vārdu un uzvārdu. Tie cipari, kas šajā aprēķinā iztrūks, arī norādīs, kādi karmiskie uzdevumi šajā iemiesojumā ir jāpaveic. Karmiskās mācības skaitlis atklāj, kādas kvalitātes, īpašības, viņam pietrūkst, kas ir jāapgūst, jāiemācās, lai savā dzīvē iegūtu līdzsvaru.

Kādā ziņā vārds un uzvārds ir saistīts ar karmu? Vārdu cilvēkam iedod vecāki, bet ne bez pašas dvēseles ziņas. Par to liecina tas, ka ļoti bieži bērniņu gaidot, vecāki jau zina, kāds vārds viņam ir jādod – kas var atklāties visdažādākajos veidos – kā vīzija, doma, balss galvā – kad ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir īstais. Vārds cilvēkam sniedz sajūtu, uz kuras balstoties, cilvēks pieņem lēmumus. Savukārt, uzvārds nosaka, ko mums pūrā iedod, un ko no mums sagaida dzimta.

Ja kāda cipara iztrūkst vārdā un arī uzvārdā - tad attiecīgā sajūta, uz ko balstīties, cilvēkam nav izprotama vai arī viegli nepadodas.  

Lai vienkāršāk saprastu, kā tieši veikt aprēķinu, izmantosim konkrētu piemēru - izanalizēsim cilvēka vārdu un uzvārdu Inga Liepiņa. Izmantojot zemāk redzamo alfabētu, vārdu un uzvārdu izsaka ciparos.

Kad vārda un uzvārda burti ir izteikti ciparos, ciparus, kas tos veido, saskaita kopā, līdz rezultātā paliek viencipara skaitlis. Tad ērtības labad izveido deviņu rūtiņu matricu, kur cipari ir izkārtoti tā, kā tas parādīts zemāk (katrā matricas rūtiņā augšējā kreisajā stūrī ir ierakstīts cipars, kas attiecas uz šo rūtiņu). Tad saskaita, cik daudz un kādi cipari ir. Piemēram, vārdā un uzvārdā kopā ir trīs vieninieki, tātad 1. rūtiņā ierakstām 111.

Piezīme: ciparus, kas sanāk saskaitīšanas rezultātā vārda vai uzvārda beigās, rūtiņās neraksta.

Tādā veidā sagrupēti cipariņi ir ērti pārskatāmi, uzreiz ir redzams, kādas rakstura iezīmes cilvēkam ir spēcīgi izteiktas, kādas ir balansā, bet dažkārt var būt kaut kā par daudz, kad cilvēks var nokļūt otrā grāvī par konkrēto tēmu, ko pārstāv attiecīgais skaitlis.

Šajā reizē pievērsīsim uzmanību tam, kādas rakstura iezīmes cilvēkam nāksies attīstīt vairāk, pie kā dzīves laikā būs jāpiestrādā. To spilgti parāda tukšās rūtis, kas šajā piemērā ir 2, 5 un 8 – šo ciparu nav ne vārdā, ne uzvārdā. Ja vārda vai uzvārda kopsummā veidojas cipars, kas pašā vārdā vai uzvārdā nav, tad arī pie tā būs jāpiestrādā, jāmācās šo enerģiju pielietot. Un, protams, būtu jāpiedomā arī par tiem cipariem, kas ir trīs un vairāk – vai mēs kaut kur ar šīm rakstura īpašībām nepārcenšamies.

Karmisko mācību ciparu skaidrojums

Ko tas nozīmē, ja trūkst:

Cipars 1

Cilvēkam pietrūkst pārliecības par sevi, ticības saviem spēkiem. Raksturīgs zems pašvērtējums. Tādēļ viņš labprātāk paliek ēnā, neuzņemas iniciatīvu. Ja atmetīsiet šaubas un pieņemsiet patstāvīgus lēmumus, jums viss izdosies! Kad lēmums ir pieņemts, pieņemiet savu izvēli par labu esam un liecieties par to mierā, pārstājiet cilāt vēl citus variantus – “Kā būtu, ja būtu...”.

Cipars 2

Ja trūkst divnieka, tad cilvēkam pietrūkst sajūtu, viņam ir grūti nostādīt sevi otra vietā, un tas var izpausties egocentrismā, pietrūkst pacietības un arī iecietības. Cilvēks var arī ierauties sevī. Būs jāmācās rēķināties arī ar citu viedokli. Jāmācās tolerance un pieklājība, sadarbība, darbs komandā.

Cipars 3

Ja nav trijnieka enerģijas, tad cilvēkam ir grūti izpaust savas sajūtas, it īpaši - aprakstīt tās vārdos. Grūti ir pieiet dzīvei radoši – gan domās, gan darbos, pietrūkst dzīvesprieka. Jāmācās uz pasauli skatīties optimistiskāk. Ja atradīsiet sev piemērotu radošu nodarbošanos, kur varēsiet izpausties, tad iegūsiet pārliecību un ticību sev, saviem spēkiem.

Cipars 4

Šī cipara enerģijas trūkums vēsta par to, ka cilvēks ir slinks, var būt arī izšķērdīgs, pietrūkst koncentrēšanās spēju, bet toties piemīt pārmērīgs kriticisms – visbiežāk pret citiem. Jāmācās atbildība, pacietība un racionāla pieeja lietām un situācijām. Jāsakārto sava dzīve, lai tajā nevaldītu haoss.

Cipars 5

Ja nav piecinieka, tad cilvēkam pietrūkst elastīguma pret dzīvi, ir bailes no pārmaiņām. Piemīt apātija, pesimisms. Būtu ieteicams paplašināt robežas – gan prātā, gan sajūttās, gan arī fiziskajā plānā, ko vislabāk palīdzēs ceļošana – jaunu apvāršņu atvēršana. Jāmācās ielaist savā dzīvē pārmaiņas, tas dos arī iekšēju brīvību.

Cipars 6

Ja trūkst šī cipara, tad cilvēks ir pārāk koncentrējies uz sevi, uz savām personiskajām sajūtām un ērtībām. Arī šī cipara trūkums var liecināt par slinkumu un vēlmi savus darbus novelt uz citiem. Viņam nebūs tik svarīgi, kā jūtas citi ģimenes vai kolektīva locekļi. Tādēļ būs jāmācās izpaust uzmanību un rūpes pret saviem tuviniekiem, izrādīt vairāk sapratnes.

Cipars 7

Septītnieka trūkums norāda uz intereses trūkumu par garīgām un intelektuālām lietām, kas var izpausties kā egoisms un aukstums. Cilvēks pārāk lielu nozīmi piešķir materiālām lietām. Jāmācās vairāk uzmanības veltīt garīgajai sfērai, jāattīsta intelekts, jāatceras, ka cilvēks nav tikai bioloģisks robots, bet gan arī garīga būtne ar jūtām un dvēseli, kas vienmēr paliek saistīta ar smalkmateriālo pasauli. Jākļūst augstsirdīgākam un saprotošākam pret apkārtējiem.

Cipars 8

Galvenie šī cipara “klupšanas akmeņi” ir dzīvošana galējībās, no viena grāvja – otrā. Ja šī cipara nav, tad cilvēkam pietrūkst sajūtas un izpratnes, kā veiksmīgāk risināt finanšu jautājumus, kas noved pie izšķērdības, bezatbildības un vieglprātības, darbos pietrūkst kārtības. Cilvēkam jāmācās pārvarēt sevī visas bailes, fobijas un trūkumi. Ja viņš to apgūs, tad darbos un biznesā ļaus izpausties tādām īpašībām kā intuīcija, sajūta, kad vajag riskēt, bet kad no darījuma labāk atteikties. Attīstot šīs kvalitātes, cilvēks var kļūt arī par veiksmīgu vadītāju.

Cipars 9

Galvenās problēmas cilvēkam var sagādāt pārlieku liels egocentrisms, privātīpašnieciskuma jūtas, skopums, cilvēks var būt kā sausiņš. Var būt neiecietība un bezjūtīgums. Pārmēru pieķeršanās lietām un cilvēkiem. Būs jāmācās beznosacījumu mīlestība, kalpošana citiem, līdzjūtība un sapratne. Jāmācās izpratne par to, kas ir ko vērts, ko vajag atstāt, paturēt, bet ko – atlaist vai izmest bez nožēlas. Jāmācās dalīties ar citiem – gan ar materiālām lietām, gan arī ar jūtām, ar sirds siltumu.

Mūsu izskatītajā piemērā iztrūkstošie cipari ir 2, 5 un 8, ar tiem arī ir saistītas karmiskās mācībstundas, kas cilvēkam jāapgūst, lai viņa dzīve būtu līdzsvarotāka un tajā valdītu pēc iespējas vairāk patīkamas sajūtas. Kā jau minēju iepriekš, ir vērts pievērst uzmanību arī tiem cipariem, kas ir trīs un vairāk – tas parādīs, ka cilvēks uz kādu konkrētu situāciju ieciklējas. Mūsu piemērā ir pārmēru daudz cipara 4, kas norāda, ka cilvēkam ir raksturīgs darbaholisms, un viņš savos uzstādījumos mēdz būt pārmēru racionāls un pragmatisks.

Protams, lai veiktu detalizētāku dzimšanas datu numeroloģisko analīzi, ar šo aprēķinu un interpretāciju vien nepietiks, bet arī te ir daudz vērtīgas informācijas, kas var noderēt ikvienam, kas vēlas labāk iepazīt sevi un apkārtējos.

Stāstīja: Vineta Riekstiņa